Cietais disks (angl. HDD, Hard Disk Drive) ir magnētiska datu glabāšanas ierīce. Tas sastāv no magnētiskām platēm (platters), kas ir nostiprinātas uz ass un ātri griežas (4200 - 15000 1/min), nolasīšanas, ierakstīšanas galviņām un korpusa. Cietos diskus iedala pēc to pieslēguma veida (savienojuma ar datora pamatplati vai disku adapteri). Ir sastopami SCSI, PATA un SATA pieslēgumi.
SCSI bija pirmais, šie diski parasti ir ātri, taču dārgi
PATA sākumā sauca par ATA (Advanced Technology Attachment), pēc tam, kad parādījās SATA, tos nosauca par PATA (Parallel ATA)
SATA parādījās relatīvi nesen, šis pieslēgums ir ātrāks kā PATA, taču tam pagaidām nav lielas nozīmes, jo šaurā vieta ir nolasīšanas ātrums no platēm. SATA ir Serial ATA.
Parasti datoros lieto 3,5`` cietos diskus. Portatīvajos datoros lieto 2,5`` cietos diskus. Sākumā bija sastopami arī 5,25`` cietie diski, taču mūsdienās tādus vairs neražo, jo tos nav iespējams izgatavot pietiekoši ātrus (pārāk lieli centrbēdzes spēki, kas deformē plates).
Pirmajiem PC savietojamajiem datoriem 20. gs 80. gados bija pieejami 20 un 40 MiB cietie diski. Mūsdienās (2006. gada oktobris) 3,5`` (10cm) cietie diski ir pieejami ar ietilpībām no ~40 līdz 750 GB. 2005 un 2006. gadā ražoto PATA un SATA cieto disku nolasīšanas un ierakstīšanas maksimālie ātrumi parasti ir 35-80 MiB/s. Galvenais diska kritērijs lietotājam ir tā ietilpība (cik daudz informācijas diskā var ierakstīt). Liela daļa ražotājfirmu uzskata, ka 1 MB nav 1024(1024 baiti, bet 1 000 000 baitu, un 1 GB nav 1024x1024x1024 baiti, bet 1 000 000 000 baitu. Tāpēc var rasties situācijas, ka diska ietilpība dažādu programmu rādījumos atšķiras. Ir arī tādi cietie diski, kurus var nomainīt. Tos var izmantot visas datorā esošās informācijas pārvietošanai citā datorā. Šāda tipa cieto disku apzīmējums ir RACK.
…
