Cietie diski (HDD – Hard Disk Drive) ir neatņemama datora sastāvdaļa, kurā tiek glabāta dažāda veida informācija. Mūsdienās eksistē vairāki cieto disku interfeisi: ATA, SATA un SCSI. Strauji attīstās cieto disku ietilpība, tā kā nesen (~ 4 gadi) ietilpīgākais cietais disks bija 40 GB, bet šobrīd jau pastāv vairāku cietie diski ar ietilpību lielāku par 1 TB. Tēma tika izvēlēta, jo mūsdienu datoros bez cietajiem diskiem nevar iztikt.
Darba uzdevumi:
Izpētīt HDD vēsturi;
Izpētīt HDD uzbūvi;
Apskatīt HDD jauninājumus;
Apkopot savākto informāciju;
Veikt savāktās informācijas apstrādi.
Šodien normāls cilvēks nevarēs dzīvot ne minūtes bez cietā diska savā Personālajā datorā. Tur glabājas miljoni baitu datu. Bet iztēlojieties, kā tad smagi nācās ļaudīm pagātnē, kad šis uzkrājējs vēl nebija.
Veci datori ierakstīja visu informāciju uz papīra. Ar speciālu ierīci uz kartona spraucās caurumiņi, bet pēc tam to nolasīja tā pati ierīce, vai no rokas. Nevar pat iedomāties, cik laika aizgāja uz tādām operācijām un cik vietas aizņēma šīs mašīnas.
Nākamais etaps attīstībā bija magnētu lentes, kurām bija ļoti mazs daudzums atmiņas, bet tās bija milzīgas izmēru ziņā, viegli ievainojamas, pie tam tās bija vēl un vienreizējās lietošanas.
Tālāk parādījās dārgas stāvošās disketes. Parādījās iespēja pārrakstīt informāciju.
IBM izgudro jaunmodīgu sistēmu, un, 1986.gadā rodas pirmais cietais disks. Progress iet bez apstādināšanas, parādās pārnēsājamā cietā diska iespējas, izmainās ieraksta formāti, izmainās materiāli un uzkrājēja izmēri.…
