KOPSAVILKUMS
Izpētot cietušā tiesisko regulējumu KPL, kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem –KL, un tiesu praksi, autors ir izpildījis darba sākumā izvirzīto mērķi, kā arī ir apkopojis secinājumus un priekšlikumus.
Analizējot cietušā jēdzienu dažādos tiesību avotos autors konstatē, ka būtiskas atšķirības nepastāv. Apkopojot darba izstrādes laikā izpētīto un praksē pausto, autors secina, ka:
1. finanšu instrumenti un maksāšanas līdzekļi, to nelikumīga izmantošana, kā arī tirgus manupulācijas ar finanšu instrumentiem ir KL 193.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva patstāvīgi elementi ar atšķirīgu saturu, ko nosaka Finanšu instrumentu tirgus likums un Kredītiestāžu likums;
2. Kredītiestāžu likumā ietvertā maksāšanas līdzekļu definīcija ir jāpiemēro tikai saistībā ar materiāliem (fiziskiem) maksāšanas līdzekļiem – kredītkartēm, debetkartēm, čekiem, eiročekiem, vekseļiem u.c. To būtu vēlams attiecināt tikai uz KL 193. pantā paredzēto noziedzīgā nodarījuma priekšmetu satura noskaidrošanu;
3. mantkārīga motīva neesamība pati par sevi nerada pamatu apsūdzētās personas attaisnošanai noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ apsūdzībā par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu;
4. personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir radīts kaitējums, bet kura ar procesa virzītāja lēmumu nav atzīta par cietušo kriminālprocesā – ne tiesību, ne pienākumu apjoms KPL nav reglamentēts;
Autora priekšlikums ir KPL norādīt personas procesuālo statusu un tiesības, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir nodarīts kaitējums, bet kura ar procesa virzītāja lēmumu nav atzīta par cietušo konkrētajā kriminālprocesā;
5. par kriminālprocesa cietušo personu atzīstama fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, un kura ir izteikusi vēlēšanos, un ar procesa virzītāja lēmumu tika atzīta par cietušo konkrētā kriminālprocesā;
6. likumā ir ievērots zināms līdzsvars starp cietušā tiesībām, pienākumiem un atbildību par šo pienākumu nepildīšanu;
7. kopumā likumā Par valsts kompensāciju cietušajiem ietvertais normatīvais regulējums uzskatāms par kvalitatīvu, tomēr tā mērķu sasniegšanai, zemās informētības dēļ, ir ierobežotas, ar valsts amatpersonu, cietušo un citu personu, tiesības saņemt valsts garantētu kompensāciju.…
