1.1 Intuīcija un iztēle.
Praktisko līdera gudrību veido daudz kas cits, ne tikai prāta spēja analizēt liets vai cilvēkus. Kā jau redzējām , līderiem, kas nav iemācījušies būt izlēmīgi, piemīt viena kļūda – viņi kļūst vai paralizēti analīzes priekšā. Analītiskā vai loģiskā domāšana ir vērtīga īpašība jebkuram līderim, tāpat kā izglītība, kas attīsta šo spēju un kas jebkurā gadījumā ir apsveicama. Līderis, kam nav mācīts skolā un kas nav trenēts domāt skaidri un sistemātiski, rīkosies gudri, ja savā komandā iekļaus padomniekus, kas ir šādi sagatavoti
Līderi bieži vien baidās atzīt pašu intuitīvos spēkus, jo viņiem liekas, ka intuīcija nav īpašība, ar ko vajadzētu lepoties intelektuālim. Un, protams, pēc viņu domām, tā nav pārāk zinātniska. Tādos prātos dzelžaini mīt racionāla menedžera kults. Bet tās ir muļķības. Vairāki ievērojami zinātnieki savā darbā paļāvušies uz intuīciju. Šo apgalvojumu apstiprina Einšteins, teikdams:
„Šos elementāros likumus nav iespējams atklāt loģiskā ceļā, Tā ir tikai un vienīgi intuīcija, ko atbalsta sajūta par to kārtību, kas atrodas aiz saredzamā.”
Intuīcija tātad ir spēks vai spēja nekavējoties nojaust, kas notiek. Acīmredzot tas notiek bez jeb kāda loģiska procesa iejaukšanās. Šķiet, ka šajā procesā nav ne deduktīvas vai induktīvas spriešanas, ne apzinātas situācijas analīzes, ne iztēles – tikai pēkšņa un tūlītēja atklāsme – „es to vienkārši zinu”. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka intuīcija ir cieši saistīta ar pieredzi un veselo saprātu.
Par cilvēku, kas neatlaidīgi kādā darbības jomā izrāda intuitīvu apķērību, saka, ka viņam piemīt nojauta. Viņš vai viņa labāk spēja „saost” labu izdevību vai to, kur meklējama patiesība, nekā nonāk pie šī slēdziena, soli pa solim visu loģiski apdomājot. Interesanti, ka vārds „nojauta” radies no franču darbības vārda flairer, kas nozīmē „ostīt, saostīt”.
Vispārējs likums nosaka – jo agrāk līderis sāk paļauties uz intuīciju, jo vairāk laika viņš vai viņa patērēs, lai pierādītu to, ko intuīcija saka viņam priekšā. Savukārt intuīcija, kas attīstījusies ilgākā pārdomu, mācību un pieredzes gūšanas periodā, lielākā mēra šķitīs patiesība. Tātad intuīcija vēlākajos dzīves gados var uzticēties vairāk nekā jaunībā, jo brieduma gados tā balstās arī uz pieredzi un praksi.
…
