Daži teorētiķi atsaucas uz Veco derību, kur rodama cilvēktiesību ideja, piemēram, tiesības uz dzīvību izteiktas aizlieguma formā - bauslī «Tev nebūs nokaut». Arī tradīcija dot patvērumu baznīcās un sinagogās un nevainīguma prezumpcija atrodama jau jūdu likumos. Taču pirmie demokrātisko ideju principi meklējami sengrieķu un romiešu domātāju darbos. Piemēram, Platons darbā «Valsts» raksturoja valsts formas, starp tām arī demokrātiju, savukārt Aristotelis pirmo reizi pamatoja taisnīguma ideju, kas esot saistīta ar priekšstatu par valsti, jo tiesības, kas ir taisnīguma mērs, ir politisko saskarsmi regulējoša norma. Grieķu filozofi izvirzīja ideju par nemainīgajiem likumiem sabiedrībā, piemēram, visu cilvēku vienlīdzības ideju, kas tika iestrādāta arī romiešu likumos. Jāteic gan, ka tikai brīvajiem cilvēkiem bija politiskās un pilsoniskās tiesības, tās neattiecās uz vergiem. Cilvēktiesību ideja turpināja attīstīties viduslaikos, tomēr cilvēktiesības vairāk tika attiecinātas uz privileģēto sabiedrības da|u, nevis uz atsevišķiem indivīdiem.…