Secinājumi
Rakstot šo referātu, autors nonāca pie secinājuma, ka cilvēku tirdzniecība vēsturiski ir vērtējama kā verdzība, kura laika gaitā ir mainījusies visdažādākās izpausmēs, kuru starpā dominē cilvēku tirdzniecības upuru seksuālā izmantošana. Cilvēku tirdzniecības ir ekspluatācijas nolūkos izdarīta cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana vai saņemšana, kas tiek darīts ar varu, viltu, dažreiz arī izmantojot fizisku spēku vai varas pozīciju.
Kā jau mums visiem ir zināms, ka ik gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst apmēram 700 000 cilvēku, no tiem apmēram tūkstotis upuru gadā ir no Latvijas. Gada laikā šī noziedzība gūst peļņu, kas pārsniedz 7 miljardu ASV dolāru, tā ir trešā ienesīgākā pozīcija, no visām noziedzības grupām.
Autors noskaidroja, ka tādā valstī kā Holandē prostitūcija ir atzīta par profesiju, kuras pārstāvjiem obligāti jāmaksā nodokļi, lai nākotnē varētu saņemt sociālos pabalstus, pensiju, bet, piemēram, Vācijā prostitūcija nav profesija, bet nav arī aizliegts nodarboties ar šo peļņas veidu. Francijā, tāpat kā līdzīgi ir Latvijā prostitūciju neatzīst par profesiju, bet gan par sociālu ļaunumu, kas pēc iespējas jāierobežo un jākontrolē. Šajās un citās Eiropas valstīs ar prostitūciju nodarbojas ārkārtīgi daudz ārzemnieču, kuras to dara pārsvarā nelegāli, līdz ar to viņas nemaksā nodokļus. Šo apstākli izmanto suteneri-publisko namu, bāru īpašnieki-, kuri ir gatavi zaudēt licenci, jo peļņa dubultojas vai pat trīskāršojas. Tieši šī lielā peļņa cilvēkus pamudina iestāties šajā biznesā, neatkarīgi kādas sankcijas tie var saņemt.
Cilvēku tirdzniecība ir starptautiska problēma, jo tā ir viena organizētās noziedzības veidiem, kuras apkarošana nav iespējama ar vienas valsts darbu, bet tai ir nepieciešama vairāku valstu rīcība, kā arī sadarbība, tāpēc šī cilvēktirdzniecība ir ļoti grūti atklājama.
…
