Secinājumi
1. Amerikas Savienoto valstu valsts departamenta par cilvēku tiesībām 2018.gada jūnija apkopotajā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību, piespiedu ekspluatāciju, Latvija tiek ierindota otrajā pakāpē, kurā kopumā atrodas 81 valsts. Bez Latvijas, otrās pakāpes novērtējumu saņēmušas tādas valstis, kā Brazīlija, Grieķija, Ukraina, Uganda. Pēc ekspertu viedokļa un veiktā audita Latvija pilnībā neatbilst nepieciešamajam līmenim CT novēršanai, tomēr ir nepārprotami centieni no valsts sektora puses sniegt minimālu atbalstu CT cietušajām personām. Lietuva un Igaunija šajā ziņojumā ievietota pirmajā pakāpē starp 39 valstīm, kur tām līdzās atrodas tādas valstīs, kā Austrālija, Norvēģija, Vāciju un Amerikas Savienotās valstis, kuras izpilda un veic nepieciešamo pamata līmeni, lai CT upuri identificētu un sniegtu atbilstošu sociālo rehabilitāciju. Pamatojoties uz šo ziņojumu, pēc autores domām, Latvijā trūkst mehānismu, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos CT identificēšanā un “apkarošanā”.
2. Ārvalstu praksē CT upuru izmitināšanai ir izveidotas apmešanās vietas, jo CT upuri pēc atgriešanās dzimtenē bieži vien ir bez dzīvesvietas vai nevēlās, nevar tajā atgriezties. Šajā “Drošās pajumtes” vietā cietušais uzreiz var saņemt pirmo sociālo, psiholoģisko, medicīnisko palīdzību līdz brīdim, kad tiek atrisināts jautājums par valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu. Latvijā šādas “Drošās pajumtes” nav – šo lomu nereti pilda brīvprātīgie – neatkarīgie labvēļi vai Nevalstiskās organizācijas par saviem līdzekļiem.
3. Reģionos trūkst institūcijas, kuras sniedz atbalstu CT upuriem un viņu ģimenēm pēc iespējas tuvāk cietušā dzīvesvietai.
…