Cilvēku tirdzniecība ir kļuvusi par globālu, organizētu un ienesīgu biznesu, kas tirgotājiem un noziedzniekiem sniedz milzīgus ienākumus. Līdztekus ieroču un narkotiku tirdzniecībai tas ir viens no trim ienesīgākajiem kriminālo aprindu biznesiem. Taču cilvēku tirdzniecība ir ļoti grūti atklājama, jo nereti tieši maldināšanas un pierunāšanas dēļ nav iespējams pierādīt, ka persona ir cilvēku tirdzniecības upuris. Šāda veida tirdzniecības Latvijā kļuva aktuālas 90. gadu sākumā, kad robežas tika atvērtas un pilnīgi bez saistībām varēja pārvietoties un veikt dažāda veida noziegumus.
Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, cilvēku tirdzniecības situācijā parādījusies globalizācijas tendence, par ko liecina tas, ka aizvien biežāk par sutenerismu un vervēšanu Latvijā aizdomās turēto un apsūdzēto statusā nonāk ārvalstu iedzīvotāji, kas ierodas Latvijā un vervē sievietes darbam ārvalstīs vai nu pašu spēkiem, vai ar vietējo bijušo prostitūtu starpniecību. Tāpēc pēc 18 gadiem, jaunietis atbild pats par savu dzīvību, tā kā pats brīvi spēj pārvietoties pa Eiropas Savienības valstīm. Nereti par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst personas vecumā no 18 – 25 gadiem, kuras ekonomisko apstākļu dēļ nespēj strādāt un nav nepieciešamo resursu, lai izdzīvot. Visbiežāk ir apdraudētas sieviešu dzimuma pārstāves, jo tieši sievietes ir vairāk pieprasītas prostitūcijas sfērā. Nabadzības nomāktas un mazizglītotas sievietes ir potenciālie upuri cilvēku tirgoņiem. Sociālekonomiskie apstākļi ir iemesls tam, ka Latvija šobrīd pārsvarā ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes jeb sūtītājvalsts, mazāk – tranzīt – un saņēmējvalsts.
Kad cilvēku tirdzniecība kļuva aktuāla mūsu valstī, nācās kalt noteiktus plānus, kā cīnīties ar to, tapēc Latvijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā. Veicot labojumus, vienā no pantiem tika minēts par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, kurā tika izskaidrots, ka ar nosūtīšanu jāsaprot jebkāda ricība, kas veicina legālu vai nelegālu izbraukšanu no valsts. Pēc šīm izmaiņām, tika konstatēti vairāki pārkupumi, tādā veidā ar gadiem mazinājās noziegumu skaits, tomēr pēdējos gados palielinājās, saistībā ar ekonomiskajām problēmām valstī. Liela loma ir arī noteiktām Valsts programmām, kuras nodarbojas ar cilvēku tirdzniecības novēršanu.
Valsts programma cilvēku tirdzniecības novēršanai, Latvijā tika īstenota tikai no 2004. gada, kad Ministru kabinets apstiprināja tās darbību un realizēšanu. Cilvēku tirdzniecība kā aktuāla problēma ir iekļauta arī vairākos Latvijai saistošos Eiropas Savienības dokumentos ar mērķi ne tikai samazināt cilvēku tirdzniecības apjomus, bet arī nodrošināt iespējas personām, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības, saņemt adekvātu palīdzību. Kā jau zināms, personas, kuras nonāca šāda veida mahinācijās, ir emocionāli un garīgi sagrauti, tāpēc ir nepieciešams veikt dažāda veida uzdevumus, lai cilvēks atgūtos. Lai šo programmu realizēt ir nepieciešama noteikta summa, kuru iedala Eiropas fonds, tomēr ne vienmēr finansu pietiek, tāpēc uzdevumi netiek pilnībā veikti.
Manuprāt, tā ir viena no sāpīgākajām tēmām, tā kā cilvēks tiek psiholoģiski sagrauts un nomākts. Un Latvijā tā kļuva aktuāla ar laiku, kad sākās darba trūkums. Tomēr šobrīd, ekonomisko apstākļu dēļ, cilvēki nonāk strupceļā, jo nauda ko izmaksā Latvijas valdība bezdarbniekiem ir niecīga salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Latvija ir vainojama tajā, kas šobrīd notiek. Dienas laikā tevi var nošaut un apzagt, ievilināt mašīnā un aizvest uz Vāciju, Turciju u.c. valstīm. Tauta neaizdomājas par problēmām un bailēm tikmēr, kāmēr ar viņiem nav noticis tas, kas notiek ikdienu ar desmitiem cilvēkiem, kuri nonāk noziedznieku rokās.
