SECINĀJUMI
Laika posmā no Livonijas nodibināšanas līdz Zviedru Vidzemes pastāvēšanas beigām, atšķirība starp zemnieku kārtas tiesībām un muižnieku kārtas tiesībām krasi izmainās. Zemnieki savas tiesības, kas viņiem pastāvēja Livonijas laika sākumā, pazaudēja attīstoties dzimtbūšanai. Muižniekiem, laika gaitā iegūstot jaunas tiesības, privilēģijas un atvieglinājumus, radās jaunas iespējas stingrāk un izdevīgāk kontrolēt sev pakļautos dzimtcilvēkus – no šī var apstiprināt, ka hipotēze ir apstiprinājusies.
Vēl vienu secinājumu var izdarīt pēc katras kārtas tiesību attīstību izanalizēšanas – valdošās šķiras saglabāja savas oriģinālās tiesības un laika gaitā attīstīja tās, piemēram, birģeri vienīgie saglabāja tiesības nodarboties ar amatniecību un tirdzniecību, taču ekspluatētās šķiras laikam ejot zaudēja savas tiesības. Zemnieki, kam agrāk bija tiesības uz savu īpašumu un mantojumu, laika gaitā tika pielīdzināti romiešu vergiem, un pazaudēja pat tiesības uz dzīvību.
Nākamais secinājums, ko var izdarīt, ir tāds, ka, neskatoties uz biežo varas maiņu Livonijas teritorijā un teritoriālām pārmaiņām, civiltiesību pamatā bija vācu, lietuviešu un romiešu tiesības.
Nākamais secinājums ir tāds, ka 16.gs, ienākot Aizdaugavas hercogistē luterāņu garīdzniekiem, izveidojās vēl viena ekspluatētāju kārta, kas pasliktināja zemnieku stāvokli kopskatā.
Pēdējais secinājums ir tāds, ka birģeri, laikam ejot, kļuva par vienīgajiem, kas bija tiesīgi nodarboties ar amatniecību un tirdzniecību Livonijas teritorijā
…