SECINĀJUMI
1. Juridisko atbildību uzskata par pārkāpuma rezultātu;
2. Juridiskā atbildība ir valsts piespiešana, un tajā ir galīgais valsts tiesību aktos izdarītā tiesību akta novērtējums, likumpārkāpēja valsts izliešana;
3. Juridiskā atbildība rada negatīvas sekas likumpārkāpējam, kā paredzēts tiesību normas sankcijā;
4. Juridiskā atbildība vienmēr tiek realizēta likumā noteiktajā procesuālajā formā.
5. Juridiskā atbildība ir īpaša sabiedrības tiesiskā reakcija sabiedrības interešu aizsardzībai, kas formalizēta, apvienojot materiālās un procesuālās normas, lai likumpārkāpējam uzliktu pienākumu viņam piedzīvot nelabvēlīgas sekas (vai arī nodarīt likumpārkāpēju negatīvas sekas). Šī definīcija ievērojami atbilst universāluma prasībām. Tā uzsver juridiskās atbildības institucionalitāti, neizslēdz iespēju gan notiesāt vainīgos, gan "attaisnot" nevainīgos. Tajā pašā laikā nav izslēgti gadījumi, kad tiek iesaistīta civiltiesiskā atbildība par kaitējuma nodarīšanu bez vainas. Šī juridiskās atbildības izpratne ietver visus esošos veidus, kā ietekmēt likumpārkāpēju: vai nu atjaunojošu, vai kompensējošu, un represīvu, vai represīvu. Turklāt šāda pieeja neizslēdz, ka vajadzības gadījumā tiek piemērota valsts likumīga piespiešana. Vēl viens pozitīvs aspekts ir tas, ka šī definīcija atbilst vispārējai tiesību teorijai un ļauj ņemt vērā visu veidu juridiskās atbildības specifiku.
6. Civiltiesiskā atbildība ir viens no valsts piespiešanas veidiem, kas saistīti ar īpašumtiesību sankciju piemērošanu, kuru mērķis ir atjaunot pārkāptās tiesības un veicināt tiesiski vienlīdzīgu pilsoņu civiltiesiskajā apritē iesaistīto personu ekonomiskās attiecības.
…