Publiskā iepirkuma uzsākšanai pasūtītājs sākotnēji uzaicina iespējamos pasūtītāja izpildītājus izteikt oferti, proti, iesniegt piedāvājumu. Atkarībā no iepirkuma priekšmeta veida un paredzamās līgumsummas, kuru saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1.pantu 9.punktu nosaka kā kopējo samaksu par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli, ir atkarīgs tas, kā pasūtītājs izteiks uzaicinājumu iesniegt oferti un kāda būs tās vērtēšanas norise.
Privātpersonu galvenā loma publiskos iepirkumos, atsaucoties uz pasūtītāja piedāvājumu, ir sagatavot un iesniegt konkrētā iepirkuma prasībām atbilstošu oferti.
Oferte.
Privātajās tiesībās priekšlikums noslēgt līgumu (oferte) tiek raksturots kā gribas izteikums, kurš vērsts uz kādu citu personu (adresātu) un kurā līguma noslēgšana piedāvāta tādā veidā, ka tā ir atkarīga vienīgi no minētās personas piekrišanas šim priekšlikumam, proti, pietiek, ja adresāts atbild "Jā!", un rezultātā objektīvi var rasties līgums.
Publisko iepirkumu gadījumos būtiskākā atšķirība ir tajā, ka ofertes iesniedzējam ir jāievēro vairāki publisko tiesību imperatīvo normu nosacījumi, lai tā piedāvājumu varētu uzskatīt par leģitīmu izvērtēšanai. Autors uzsver, ka tai ir jābūt obligātai prasībai, kad tiek tērēta valsts nauda. Papildu imperatīvu nosacījumu izpilde nepieciešama, jo publiskais iepirkums ir orientēts uz konkurenci, lai pasūtītājs spētu noslēgt iepirkumu līgumu uz visizdevīgākajiem nosacījumiem, tādejādi pārsvarā piedāvājums iesniegt oferti būs adresāts bieži vien nenosakāmam skaitam personu.…