Ievads
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu, ko tā iesniedza izskatīšanai 2005. gada jūnijā, Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības ministru sanāksmē 2005. gada 24.novembrī tika panākta vienošanās par plašām cukura tirgus kopīgās organizācijas reformām. Reformas rezultātā paaugstināsies Eiropas Savienības (ES) cukura nozares konkurētspēja un orientēšanās uz tirgu, garantējot ilglaicīgu rentablu darbību nākotnē, turklāt reforma stiprinās ES pozīcijas Pasaules Tirdzniecības organizācijas kārtējā sarunu raundā.
Tāpat kā visai pārējai reformētās kopīgās lauksaimniecības politikas daļai, cukura nozarei tiks izveidota visumā nemainīga sistēma nākamajiem gandrīz 40 gadiem. Baltā cukura garantētā cena 4 gadu laikā tiks samazināta par 36%; lauksaimniekiem vidēji tiks kompensēti līdz 64,2% no cenas samazinājuma, izmantojot tiešo atdalīto maksājumu audzētājiem, ko pieskaitīs vienotajam saimniecības maksājumam un kas būs saistīts ar vides aizsardzības un zemes apsaimniekošanas standartu ievērošanu; valstīm, kas atteiksies no savas ražošanas kvotas lielākās puses, ienākumu zaudēšanas kompensācijai būs tiesības pirmos piecus gadus tiešo saistīto maksājumu palielināt par 30%; dāsnu atbalstu saņems brīvprātīgas pārstrukturēšanās programma, ko izveidos, lai rosinātu aiziet no nozares ražotājus, kas nav pietiekami konkurētspējīgi; pēc četriem gadiem tiks izbeigti virsnormas produkcijas intervences iepirkumi.
Jaunattīstības valstis joprojām varēs izmantot piekļuves priekšrocības ES tirgum par pieņemamām cenām. Tās Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna baseina valstis (ĀKK valstis), kurām būs vajadzīga palīdzība, varēs iesaistīties palīdzības programmā, kurai 2006.gadā piešķirti 40 milj. eiro un kas pavērs iespējas paplašināt palīdzības sniegšanu.
Izklausās diezgan pievilcīgi, vai nē? Tomēr, īstenojot cukura reformu, viss nevar realizēties pēc plāna. To traucē dažādi faktori, kas vērojami cukura nozarē.
Darba tēmas „Cukura nozares likvidēšanas trūkumi un priekšrocības Latvijā” aktualitāti nosaka vairāki faktori:
1) 21.gs. sākumā cukura nozarē Latvijā konstatēts ievērojams kāpums;
2) Latvijas cukurfabrikas nodrošināja stabilas darbavietas gan fabriku darbiniekiem, gan cukurbiešu audzētājiem;
3) prognozes, ka cukurs varētu palikt lētāks, vēl nav piepildījušās;
4) iedzīvotāji pieraduši pie Latvijā ražota cukura un viņu uzticība ārzemju produkcijai ir acīmradzami zemāka;
5) nodokļu ienākšanas samazināšanas Latvijas budžetā;
6) eksporta kopsummas samazināšanās.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt cukura nozares likvidēšanas procesu un tā sekas Latvijā, ņemot vērā Eiropas Savienības cukura nozares reformu, kā arī atklāt likvidācijas trūkumus un priekšrocības Latvijas tirgū.
Darba mērķa sasniegšanai autore izvirza sekojošus uzdevumus:
1) izpētīt Latvijas cukura nozares attīstību noteiktā laika periodā;
2) raksturot situāciju Latvijas cukura nozarē tieši pirms reformas īstenošanas;
3) aprakstīt cukura reformas būtību;
4) noskaidrot Latvijas cukurfabriku gatavību pakļauties reformai;
5) raksturot situāciju Latvijā pēc cukura nozares likvidēšanas, nosakot valsts iegūvumus un zaudējumus;
6) organizēt anketēšanu un apkopot tās rezultātus ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju apmierinātību ar reformas sekām;
7) izdarīt secinājumus.
Pētījuma objekts: Latvijas cukurfabrikas (AS „Liepājas cukurfabrika”, AS „Jelgavas cukurfabrika”), cukura nozare ES.
Pētījuma priekšmets: cukura nozares reforma Latvijā.
…
