Nobeigums
D vitamīns pieder taukos šķīstošo vitamīnu grupai. Tas dabiski veidojas cilvēka un dzīvnieku ādā saules ultravioleto staru (UVB) iedarbības rezultātā. Vitamīna trūkumu organismā novēro, ja bērni un pieaugušie maz uzturas tiešos saules staros, kā arī nepietiekami uzņem D vitamīnu ar uzturu. Tā kā ilgstoša atrašanās saulē saistīta ar riskiem veselībai, noteiktos dzīves posmos ir īpaši jāseko D vitamīna papildus uzņemšanai.
D vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, tādējādi ietekmējot kaulu augšanu un attīstību. D vitamīns palīdz tos veidot, saglabāt un stiprināt. Bet ar to D vitamīna funkcijas neaprobežojas - tas veicina arī imūnās sistēmas darbību.D vitamīna trūkums bērniem visbiežāk izsauc rahītu, pieaugušajiem – osteomalāciju un osteoporozi, kas var novest pie kaulu lūzumiem.
Dabā D vitamīns ir sastopams pārsvarā divās formās: D2 vitamīns (augu valsts izcelsmes - ergokalciferols) un D3 vitamīns (dzīvnieku valsts izcelsmes - holekalciferols). D2 vitamīns ir mazāk aktīvs kā D3 vitamīns. Gan D2, gan D3 vitamīns ir neaktīvi un cilvēka organismā hormonāli aktīvā formā pārveidojas aknās un nierēs.
Pēdējos gados zinātnieku un ārstu vidū strauji mainās uzskats par D vitamīna nepieciešamo daudzumu un tā ietekmi uz veselību – D vitamīna loma kļūst arvien nozīmīgāka. Agrāk uzskatīja, ka D vitamīnu vajag tikai bērniem no pirmā dzīves mēneša līdz 2 gadu vecumam, kad norit intensīva skeleta attīstība un augšana. Tagad daudzi zinātnieki ir vienisprātis, ka D vitamīns bērniem papildus ir jāuzņem visu cauru gadu, un jāturpina papildus uzņemt arī pēc 2 gadu vecuma. Tāpat D vitamīns ir nepieciešams arī pusaudžiem, grūtniecēm un īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem. Pasaulē aktuāla problēma ir osteoporoze, kam raksturīga samazināta kaulu masa, kaulaudu strukturāli bojājumi, kā sekas ir kaulu trauslums. Arī šajā gadījumā noteikti jālieto D vitamīns, kopā ar kalciju.
…
