Abava ir lielākā (129 km)Ventas labā krasta pieteka. Tās vidus posmā ir izveidojusies 30 km gara un 0,5-2,5 km plata senleja, kura kopā ar pietekām Imulu un Amulu veido vērtīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu. Tautā Abavas senleja nereti tiek dēvēta par „Kurzemes Šveici”. Tā ir izveidojusies, ledāju kušanas ūdeņiem noplūstot uz Baltijas jūru.
Dabas parks „Abavas ieleja” ir unikāls ar to, ka tas vienlaicīgi ir ne tikai kultūrvēsturisks un ainavisks piemineklis, bet arī ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks piemineklis. Abavas ielejai ir ievērojams dabas resursu mantojums – bagāta flora un fauna, daudzveidīgi biotopi – meži, purvi, dabīgās pļavas, dabīgās ganības, upes, dīķi, strauti un avoti. Cietkoksnes mežiem ir sevišķa vērtība, proti – gobu, ozolu un liepu audzes. Dabas ainavām piemīt izcila estētiskā vērtība, bioloģiskā un zinātniskā daudzveidība, kas saistīta ar civilizācijas vēsturi. Jāatzīmē, ka šajā teritorijā ir bagāts arī nemateriālās kultūras mantojums – teikas, nostāsti, pasakas, kā arī latviešu valodas dialekti un izloksnes, piemēram raksturīgākie - Talsu un Ventspils pusē.
Jāatzīst, ka informācijas ieguve par „Abavas ieleju” ir ierobežota. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības centrā par „Abavas ieleju” kā vienotu objektu ir pieejamas tikai fotogrāfijas. Ja tiek ņemts vērā, ka „Abavas ieleja” sastāv no daudziem atsevišķiem objektiem – kultūras pieminekļiem – tad minētajā centrā ir iespējams analizēt tur apkopotos informatīvos materiālus par katru individuāli. Zinātniskais izvērtējums par „Abavas ieleju” balstīts uz normatīvo aktu, „Abavas ielejas” attīstības plāna, dabas parka „Abavas ieleja” dabas aizsardzības plāna un citu dokumentu (attīstības plānu) analīzes. Jāpiezīmē, ka dažos informācijas avotos (normatīvajos aktos) tiek lietots termins „Abavas ieleja”, citos – „Abavas senleja”.…