Centrālo vietu ekonomiskajā sistēmā aizņem ražošanas faktoru mijiedarbība un to apvienošana vienā uzņēmumā. Ražošanas faktori ir tie līdzekļi un paņēmieni, kuri tiek izmantoti produkcijas vai pakalpojumu ražošanai. Lai būtu iespējama mūsdienīga ražošana ir nepieciešami četri ražošanas faktori:
Zeme,
Darbs vai darba resursi,
Kapitāls,
Uzņēmējspēja.
Pievērsīsimies pirmā faktora “ zeme” izpētei, jo tas ir primārais ražošanas faktors. Jēdziens “zeme” tiek lietots ļoti plašā nozīmē. Tas ietver visus dabiskos resursus jeb visu derīgumu, ko dod daba noteiktā daudzumā un tas būtu - lauksaimnieciski izmantojamā zeme, meži, ūdens resursi, derīgie izrakteņi, klimats, ģeogrāfisko stāvokli. Zemes kā ražošanas faktora ietekme uz saimniecību ir ievērojama. Dabas resursu daudzveidība lielā mērā nosaka saimnieciskās darbības veidu prioritātes, jo dabas resursus var izmantot dažādi: jūras un upes – zvejošanai, derīgos izrakteņus – pārstrādes rūpniecībai, celtniecībai, augsni – lauksaimniecības produktu audzēšanai utt.
Darbs ir ražošanas aktīvais elements. Šajā jēdzienā ir iekļauta cilvēka fiziskā un garīgā darbība, ko viņš pielieto preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. Abi faktori- zeme un darbs- paver cilvēkam iespējas izdzīvot, bet lai sasniegtu kaut ko paliekošu, ir nepieciešams kapitāls.
Kapitāls ir skaidrojams divējādi. Pirmkārt, tas ir naudas kapitāls, finansēšanas līdzeklis ražošanas līdzekļu iegādei. Otrkārt, tas ir lietu kapitāls (sastāv no precēm, kas izgatavotas, lai ražotu jaunas preces).
Un pēdējais faktors, kura uzdevums ir apvienot un vadīt šos trijus iepriekšminētos faktorus. Uzņēmējspēja ir uzņēmēja spējas , potences un to pārvēršana aktīvā darbībā.
Šajā darbā mēs apskatīsim sīkāk dabas resursu jēdzienu un aplūkosim tos dabas resursus, kurus izmanto vai varētu tikt vairāk izmantoti tieši tūrismā.
DABAS RESURSU JĒDZIENS
Cilvēka dzīve un darbība norit viņa mijiedarbības procesā ar dabu. Savas vēstures agrākajās stadijās cilvēks visumā bija tieši atkarīgs no dabas, un cilvēka iedarbība uz apkārtējo vidi bija nenozīmīga, tāpēc arī domāšanā tas nespēja sevi izdalīt no dabas. Attīstoties ražošanas spēkiem, cilvēka ietekme uz dabu kļūst aizvien spēcīgāka. Ražošana , kuru realizē cilvēku sabiedrība, iespējama tādēļ, ka eksistē dabas resursi, kuri nodrošina nepieciešamās izejvielas, pārtiku un enerģiju. Nodefinēt dabas resursus varētu šādi: dabas resursi ir cilvēku eksistences līdzekļi, kurus nav radījis cilvēka darbs un kuri eksistē neatkarīgi no šī darba, vai arī tādi eksistences līdzekļi, kurus daba atjauno ar cilvēka palīdzību. Tie ietver visu dabas objektu kopumu, ko cilvēks izmantoja, izmanto vai izmantos tiešā vai netiešā ceļā. Ikvienas ražošanas process būtībā nav nekas cits kā dabas resursu pārveidošana cilvēka vajadzību apmierināšanai. …