Secinājumi
1. Avota dzeramais ūdens:
Neskatoties uz to, ka dotais avots atrodas ap 20 metrus no dzelzceļa, pa kuru regulāri kursē gan pasažieru gan krāvu vilcieni, dzeramās ūdens kvalitāte pēc pārbaudītajiem rādītājiem nepārsniedz MPK. Vienīgais, kas var drusciņ uztraukt ir nitrātu koncentrācija, kas ir tikai piecās reizēs mazākā nekā MPK. Protams, nepārbaudot ūdeni uz smago metālu saturu, tādu kā svins, dzīvsudrabs, kadmijs un citi, nevar droši apgalvot, ka ūdens ir pilnīgi nekaitīgs. Vizuāli ūdens izskatās dzidrs, nepatīkamas smaržas nav, pastāvot nedēļu nekādas nogulsnes neveidojas un krāsa nemainās.
2. Virszemes ūdeņi:
Galvenais mērķis, pārbaudot virszemes ūdeņus ezerā, upītē un strautā, bija noteikt, vai ūdenim nav pārāk liela kādas vielas koncentrācija, kas var padarīt piesardzīgu un novest pie domas, ka kaut kur ir kādas vielas noplūde vai notiek avārija, par kuru neviens nevar zināt. Spriežot pēc rezultātiem, nekādas aizdomīgi bīstamas pārbaudīto vielu koncentrācijas nebija konstatētas.
Ejot gar šiem strautiem nebija sajūtama nepatīkamā smarža. Bija atrasti trīs bebru mājas, viena no tām ir apdzīvota 100%, otrā 80-90%, trešā 5%. Tas liecina par to, ka ūdens kvalitāte šajā rajonā ir laba un ir piemērota bebru savairošanai. Protams ziemas laikā grūti noteikt, vai krasti ir piesārņoti ar dažādām pudelēm un citiem atkritumiem, bet tomēr tādu atkritumu pastaigas laikā bija ļoti mazs.
Runājot par potenciāli bīstamiem piesārņojuma avotiem, var minēt kartodroma trasi, kas darbojas vasarā un atrodas blakus Živuhas upei, degvielas uzpildes staciju, kas atrodas 100-200m attālumā no Živuhas upes. Dažās vietās privātsektors pieiet blakus virsūdeņiem, līdz ar to var parādīties iespējamība, ka notekūdeņi no sanitāriem mezgliem var nokļūt virszemes ūdeņos. Nevar aizmirst arī par to, ka blakus Ančupānu kalniem ir rūpniecības teritorija, kurā darbojās gan autoserviss, gan metāla pieņemšanas punkts. Pāri dzelzceļam atrodas kapi. Arī tie ir potenciāli bīstamie gan pazemes, gan virszemes ūdeņiem.
…
