Publicistikas valodas stilam ir savas īpatnības leksikā, frazeoloģijā, morfoloģijā un sintaksē. Šeit nav iespējams dot šo parādību sistemātisku aprakstu, un mūsu temata sakarā tas nav nepieciešams, bet, lai valodas stilu ieskicētu sistēmā, ir nepieciešams vērtēt arī tipiskās valodas īpatnības. Publicistikā tās ir parādības, kas saistās ar racionālo un emocionālo, ar automatizāciju un aktualizāciju.
Ietekmēšanas un pārliecināšanas funkciju var veikt ar divējādiem valodiskajiem līdzekļiem - ar racionālajiem un emocionālajiem.
Racionālie izteiksmes līdzekļi ir tie, kas iedarbojas uz prātu, - fakti, skaitļi, dati, piemēri, citāti un emocionāli neitrālie valodas resursi, kas dod tiešo informāciju.
Emocionālie izteiksmes līdzekļi kopā ar tiešo informāciju norāda uz autora attieksmi pret runas objektu vai adresātu - dod pozitīvu vai negatīvu emocionālo vērtējumu: cildinājumu, uzslavu, nievājumu, nicinājumu, nosodījumu, nopēlumu, izsmieklu utt. vai pauž emocionālu noskaņu - oficiālu, svinīgu, familiāru, humoristisku, ironisku, satīrisku u.c.…