IEVADS
Dažkārt, lai nodrošinātu savu tiesību aizsardzību, persona ir spiesta vērsties tiesā, ceļot prasību. Ja pastāv pamatotas šaubas, ka sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, personai ir tiesības lūgt tiesu nodrošināt prasību, piemērojot kādu no Civilprocesa likumā minētajiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem. Viens no šādiem līdzekļiem ir aizliegums personai veikt konkrētas darbības.
Prasības nodrošināšanas institūts allaž ir radījis dažādu viedokļu apmaiņu juristu vidū, neskaidru un nepamatotu lēmumu lērumu no tiesas puses un neapmierinātību un neizpratni lietas dalībnieku vidū. Diemžēl arī 2006.gada 07.septembra grozījumi Civilprocesa likumā nav viesuši lielāku izpratni. Izņēmums nav arī jautājumi, kas skar komerctiesības. Tā, piemēram, nav vienota viedokļa attiecībā uz jautājumu – vai var nodrošināt prasību, aizliedzot dalībniekam (atbildētājam) izmantot balsstiesības konkrētā sabiedrībā.
Tāpēc darba mērķis ir noskaidrot, vai prasības nodrošinājuma līdzeklis var būt dalībnieka balsstiesību izmantošanas aizliegums. Darba uzdevumi ir apskatīt normatīvo regulējumu Civilprocesa un Komerclikumā, atspoguļot jēdziena „konkrēta darbība” būtību, kā arī aplūkot un analizēt tiesu lēmumus attiecībā uz šo jautājumu.
Darba pirmajā nodaļā „Regulējums Komerclikumā un Civilprocesa likumā” sniegts ieskats Civilprocesa un Komerclikuma normās. Otrajā nodaļā „Jēdziens „konkrēta darbība”” atspoguļots minētais jēdziens un tā iespējamā sasaiste ar jēdzienu „dalībnieku balsstiesību izmantošana”. Trešā nodaļa „Tiesu lēmumos paustie viedokļi” atklāj tiesnešu un lietas dalībnieku viedokļus par darba temata priekšmetu. Savukārt ceturtajā nodaļā „Tiesu lēmumu analīze” tiek komentēti tiesu lēmumos paustie viedokļi. Piektajā nodaļā „Pieteicēju argumentu izvērtējums” tiek likts uzsvars uz pieteicēju viedokļu analīzi. Bet sestajā nodaļā „Prasības nodrošinājuma līdzeklis – dalībnieka balsstiesību izmantošanas aizliegums” tiek apsvērta iespēja un tās sekas, nodrošinot prasību ar dalībnieka balsstiesību izmantošanas aizliegumu.
Literatūras un publikāciju par šo jautājumu vispār nav. Tāpēc viedokļi gūti no tiesu lēmumiem par prasības nodrošināšanu. Darbā izmantotas atziņas no mācību literatūras par teorētiskiem jautājumiem. Izmantoti arī normatīvie tiesību akti: Komerclikums un Civilprocesa likums.…
