Dānijas Karaliste atrodas starp 54° un 58° Ziemeļu platumu un 8° un 15° Austrumu garumu. Bez pašas Dānijas teritorijas tai pieder arī Fēru salas un Grenlande.
Dānija sastāv no Jitlandes pussalas un vēl 406 salām, no kurām tikai 78 ir neapdzīvotas (pēc 2003.gada datiem). Lielākās un blīvāk apdzīvotākās teritorijas ir Zēlandes sala (tajā atrodas valsts galvaspilsēta Kopenhāgena), Fīnas sala un Jitlandes pussalas ziemeļu daļa.
Dānijas austrumu krastus apskalo Ziemeļjūra, kuru sarežģīta kanālu sistēma savieno ar Baltijas jūru. Lielākie jūras šaurumi ir Kategats, Ēresuns, Skageraks, Lielais Belts. Dānijai ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums – gadsimtiem ilgi tai cauri ir gājuši tirdzniecības ceļi gan pa sauszemi, gan jūru.
Valsts administratīvi ir iedalīta 13 apgabalos (amt) un 271 pašvaldībā (kommuner). Kopenhāgena un Frederiksberga nav iekļauta nevienā no apgabaliem.
Ap 10.gadsimta beigām, Dānija apvienojās vienotā karalistē. Kopš tā brīža tā vienmēr ir bijusi neatkarīga valsts, tādējādi tā ir viena no vecākajām valstīm Eiropā.
Valsts pārvaldes forma ir konstitucionāla monarhija. Ekonomiskā ziņā valstī ir liela rīcības brīvība (ekonomiskais liberālisms), īpaši privātajai uzņēmējdarbībai. Tomēr valsts un tās institūcijas zināmā mērā kontrolē privāto un juridisko personu ekonomiskās aktivitātes.
Dānija ir industriāli attīstīta valsts. Ņemot vērā starptautiskos standartus, dzīves līmenis ir ļoti augsts, atšķirības starp bagātajiem un nabagajiem ir krietni mazākas nekā jebkurā citā valstī, ar kurām Dāniju tradicionāli salīdzina.
No 1973.gada Dānija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānijas un Vācijas kaimiņvalstu attiecības ir noteikušas to tradicionālo ekonomisko un politisko sadarbošanos. Toties ciešā sadarbība un kopīgā vēsture ar Zviedriju, Norvēģiju, Somiju un Islandi, ar kuru Dānijai ir vienota pasu sistēma, saista to ar Ziemeļiem.
Valsts krasta līnija ir apmēram 7300 km, un tai ir 68 km gara robeža ar Vāciju. Dānija ir līdzenumu zeme, tās augstākais punkts paceļas tikai 173 m virs jūras līmeņa, toties ainava ir visai daudzveidīga. Neskarta daba gandrīz vairs nav atrodama, praktiski visur ir redzamas cilvēka darbības pēdas. Seno pamatiežu paraugus var atrast vienīgi Bornholmas salā, pārējo Dānijas daļu raksturo auglīgas māla vai smilšu morēnas ainavas.
Dānija ir nabadzīga ar derīgajiem izrakteņiem. Tomēr krīts, kuru izmanto cementa ražošanā, ir vērā ņemamā daudzumā, arī naftas un gāzes, kas tiek iegūtas Ziemeļjūrā, ir vairāk nekā nepieciešams valsts iedzīvotāju patēriņam.…
