Darbā "De morbis artificum diatriba" tiek uzsvērta kairinošu ķīmisku vielas, putekļu, metālu un citu abrazīvu līdzekļu, ar kādiem saskaras 42 profesiju pārstāvji, bīstamību.Starp uzskaitītajām profesijām ir kalnrači, podnieki, mūrnieki, cīkstoņi, lauksaimnieki, medicīnas māsas, karavīri, un daudzi citi. Ramazzini pat apsprieda "mācīto vīru" prātu pārpūli un sieviešu arodslimības Šajā sadaļā viņš iesaka piesardzības pasākumus pret sifilisa infekcijām, kā arī tīrības ievērošanu dzemdību laikā. [12]
Nekontrolēta nodarbinātība – Verdzība
Verdzība vēsturē parādās līdz ar civilizācijas attīstību. Medniekiem, vācējiem un primitīvajiem zemniekiem nebija nepieciešams īpašumā turēt citu cilvēcisku būtni, jo vergiem tajos laikos nebija pielietojuma. Cilvēki vāca un audzēja ēdienu tikai pašpatēriņam, tādat vergs būtu bijis tikai vēl viens patērētājs un lēdz ar to tas bija ekonomiski neizdevīgi.
Kad cilvēki sāka dzīvot ciemos un pilsētās un nodarboties ar amatniecību un citām ražošanas sfērām, kas nodrošināja tirdzniecību un ienākumus, parādījās vajadzība pēc lēta darbaspēka, kam būtu nepieciešams tikai pats minimums patērīna – nedaudz ēdiena un pajumte, kas arī ir verdzības apstākļi. Katra senā civilizācija izmantoja vergu darbu, jo tas bija izdevīgi ražošanā.
Ļoti daudz no visa saražotā tika patērēts kara vajadzībām, tāpēc karotāji arī bija ieinteresēti palielināt verdzībā esošo cilvēku skaitu, lai būtu iespējams palielinārt ražošanas apjomus. Šī iemesla dēļ sākās jaunu vergu iegūšana kara apstākļos, kad pakļaujot kādu ciemu vai pilsētu, daļa iedzīvotāju tika paņemti verdzībā bet pārējie tika nogalināti.
Protams, bija arī citi veidi kā cilvēki nokļuva verdzībā – pirāti pārdeva savus karagūstekņus verdzībā, lai tiktu pie ienākumiem, notiesātie noziedznieki varēja nonākt verdzībā, brīvības atņemšana tika piemērota arī cilvēkiem, kuri nespēja atmaksāt parādus, trūdzīgās ģimenes izvēlējās pārdot savus bērnus verdzībā, lai nopelnītu un vergu bērni arī automātiski kļuva par vergiem.
VERDZĪBA VIDUSLAIKOS NO 6. – 15.GADSIMTAM
…
