Darba aizsardzības problēmas un to risināšana

neatkarīgam, pozitīvi ietekmē psihisko un fizisko veselību, veicina sociālo labklājību. Pieaudzis cilvēks trešdaļu mūža pavada darbā, radot sabiedrības ekonomiskās un materiālās vērtības. No otras puses darba vietā ir daudz lielāka slodze un daudz vairāk cilvēka veselību ietekmējošu kaitīgu faktoru nekā jebkurā citā vidē. Paralēli darba vietu higiēnisko raksturojumu sastādīšanai, VDI veic arodsaslimšanas gadījumu uzskaiti un analīzi. Reģistrēto arodslimnieku skaita dinamika laika posmā no 1993. līdz 2001. gadam ir atspoguļota 1.attēlā.Kaut gan līkne parāda rādītāja ievērojamas svārstības ar tendenci pieaugt pēdējo trīs gadu laikā, tomēr jāņem vērā , ka arodslimība ir hronisks veselības traucējums un tās konstatācijas gads nesakrīt ar darba vides riska faktoru iedarbību. Pēc VDI rīcībā esošiem datiem, reģistrēto arodslimnieku skaitā dominē cilvēki, kuru darba stāžs kaitīga faktora ietekmē pārsniedz 16 gadus (piem., šīs grupas īpatsvars no jauna reģistrēto arodslimnieku kopskaitā 1998. gadā sastādīja 76%; 1999.g. – 73%; 2000.g. – 83%) un viņu veselības traucējumi pārsvarā ir saistīti ar PSRS laikos nesakārtoto darba vidi. Ņemot vērā faktu, ka Latvijā nav speciālo arodveselības dienestu, pakāpenisks situācijas uzlabojums arodveselības jomā ir panākams, dodot priekšroku profilaksei un paplašinot darba vides uzraudzību un kontroli.…