Lai varētu runāt par jebkāda veida darba samaksu ir jābūt darba attiecībām, kuras noslēdz saskaņā ar LR likumdošanu.
Likumi par darba samaksu ir apskatāmi Darba Likuma Kodeksā (6.nodaļa) un Darba Likumā (17.nodaļa).Nodaļām raksturīgas ir tādas iezīmes, kas saistās ar pāreju uz tirgus ekonomiku. Ievērojami palielinājusies darba koplīguma loma darba samaksas regulēšanā, īpaši dažādu privātsaimniecisku formu uzņēmumos. Normas, kas noteiktas šājā nodaļā, uzskatāmas par minimumu, kas jāievēro katram darba devējam, taču darba koplīgumā vai individuālajā darba līgumā ar darbinieku var paredzēt arī labākus darba samaksas nosacījumus.
Šajā darbā tiek apskatīta darba mēneša amatalgas un algas tarifu likmju noteikšanas pamatprincipi, kā arī tiek apskatīta viena konkrēta uzņēmuma personāla struktūra, kā arī konkrēts algas aprēķins. T.s. slimības un atvaļinājuma naudas aprēķins.
Minimālā darba samaksa un darbinieka minimālā normāla laika ietvaros pamatdarbā nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto iztikas minimumu.
Pašlaik uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām ir jāievēro tikai likumdošanas norma par valstī noteikto minimālo darba algu, kā arī atsevišķas DLK 6.nodaļas normas, kas ir saistošas visiem darba devējiem, piemēram, par virsstundu darba samaksu, par samaksu darbiniekiem par darbu brīvdienās un svētku dienās un dažos citos gadījumos.
Toties saskaņā ar DLK 85.pantu konkrētas valsts un pašvaldību uzņēmumu, organizāciju un iestāžu darbinieku stundas (dienas) tarifa likmes, mēnešalgas un mēneša amatalgas, darba samaksas noteikumus un darba normas nosaka darba koplīgumos vai darba līguma pusēm vienojoties uzņēmuma, iestādes un organizācijas līdzekļu ietvaros.…
