Mēs dzīvojam moderno tehnoloģiju laikmetā, kas producē straujas ekonomiskas un sociālas pārmaiņas. Lai spētu visam izsekot un tvert nerimstošos jauninājumus, indivīdam ir jābūt fleksiblam un mobilam.
Vēlme studēt, iegūt augstāko izglītību, nemitīgi papildināt zināšanas ir tie dzinējspēki, kas sekmē ekonomisko un sociālo labklājību. Izglītība uzskatāma par ilgtermiņa ieguldījumu, kas atmaksāsies nākotnē, atrodot labāk atalgotu darbu un nodrošinot attiecīga līmeņa labklājību. Katra paša rokās ir izvēle, absolvējot universitāti, iegūt konkrētas zināšanas vai tikai diplomu. Arvien biežāk diskutēts jautājums ir par studentu nodarbinātību, viedokļi atšķiras. Vieni par pozitīvu uzskata konkrētu darba pieredzi, prasmes strādāt komandā, risināt jautājumus, savukārt citi uzskata, ka darbs traucē iegūt pilnvērtīgas augstskolas piedāvātās zināšanas, kas nākotnē var radīt grūtības nākamajam darbam.
Mūsdienās par ierastu apzīmējumu ir kļuvis jēdziens – strādājošs students. Augstskolas studentu nodarbinātība ir strauji pieaugusi pēdējo pāris desmitgažu laikā. Šobrīd aptuveni 80% studentu ir nodarbināti, kamēr turpina studēt kādā no augstskolām.1 Kaut gan manāma augsta studentu nodarbinātības izplatība, nav atklāts neviens teorētiskais modelis, kas palīdzētu izprast studentu nodarbinātības un studiju iznākuma rezultātus.
Arvien biežāk sabiedrības pētnieki pievēršas dzīves kvalitātes jēdziena definēšanai un skaidrošanai. Dzīves kvalitāte ir cieši saistīta ar ikdienas norisēm cilvēka dzīvē. Dzīves kvalitāte ir dzīvošanas kvalitāte laikā un telpā, pieejamos apstākļos un situācijā, kā arī apmierinātība ar šīm iespējām. Dzīves kvalitāte ir komplekss sociāls, ekonomisks un politisks koncepts. To raksturo gan objektīvie cilvēka dzīves apstākļi, gan arī paša cilvēka subjektīvās attieksmes, kas izpaužas ikdienas dzīvē un raksturo cilvēka spējas un iespējas kaut ko dzīvē mainīt, uzlabot, sasniegt mērķus. Laika izlietojums dažādām darbībām, dzīves ritms un apmierinātība ar to ir veids, kā raksturot ikdienas dzīves norišu kvalitāti.…
