„Ikvienam ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.”1
Ikvienam ir īpaši svarīgi iegūt zināšanas par darba koplīgumiem, iepazīt citu valstu pieredzi , uzzināt par tā vēsturisko izcelšanos un izmantot to praksē- veidojot darba devēju un darbinieku attiecības konkrētajā iestādē, uzņēmumā vai organizācijā. Darba koplīgumi uzskatāmi par divpusēja sociālā dialoga ieguvumu. darba koplīgumi ir veids, kā darbinieks var sev nodrošināt papildus sociālās garantijas un veids, kā darba devējam iegūt maksimālu labumu no sava darbinieka, jo , kā sen jau ir pierādījies, ja darbinieks ir apmierināts ar savu darbu un labumu, ko viņš gūst no tā , jo lielāka atdeve darbam ir sagaidāma no darbinieku puses. Tikai retie cilvēki uz zemes strādā sava prieka pēc un arī tad, cilvēkam ir jāapmierina savas vajadzības, kaut vai tikai primārās. Nav noslēpums, ka Latvijā pēc brīvības atgūšanas situācija nodarbinātības jomā nebūt nav uzlabojusies- likvidēti lielākie uzņēmumi, kolhozi u.tt, tāpēc potenciālie darba ņēmēji ir gatavi strādāt jebkuru darbu un saņemt jel kaut kādu atalgojumu par to, lai tikai izdzīvotu, to, protams, izmanto lielākā daļa darba devēju un darba ņēmējs nesaņem atbilstoši likumiem paredzētās garantijas, jo baidās pazaudēt darbu. Arī lielāko arodbiedrību popularitāte un biedru skaits saruka sarūkot Padomju Savienībai, līdz ar to pazuda darbinieku aizstāvji. Uz doto brīdi situācija sāk uzlaboties, jo darba devēji saprot, ka nepietiek ar lētu darbaspēku, bet vajag kvalificētu- bet kvalificēts darbinieks maksā dārgāk, ir gudrāks un zina savas tiesības- veido arodbiedrības, apvienojas un izvirza savas prasības darba apstākļu uzlabošanai un pieprasa sociālās garantijas. Te nu darba devējs nevar pretoties, jo, piemēram, Eiropas tirgus pieprasa kvalitatīvus pakalpojumus vai preci, tāpēc atgriežoties pie iepriekš teiktā – gudrs darba devējs centīsies noturēt labus darbiniekus vai nu piekrītot to prasībām, vai nu ejot uz kompromisu prasības apmierināt daļēji, cik nu darba devēja rocība to pieļauj. Iznākums tam prasti, apmierina darba ņēmēju vairāk nekā ne, jo, katrā ziņā ar to, ka noslēgts darba koplīgums darbinieks jau nu noteikti nav zaudētājs.…
