Darba tiesības ir ļoti svarīga, patstāvīga tiesību nozare, kas galvenokārt aizstāv darba ņēmēju intereses un regulē darba tiesiskās attiecības. Šī tiesību nozare garantē visām fiziskām personām vienādas tiesības un pienākumus darba attiecībās, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās pārliecības, nacionālās piederības, sociālā un mantiskā stāvokļa. Tomēr, mūsdienās bieži vien daudzi darbinieki nezina savas tiesības, un tādēļ darba devēji viņus nelikumīgi izmanto.
Par cik šogad darbu tiesībās norit lielas izmaiņas ļoti aktuāli ir iet līdzi tām un saskatīt izmaiņas starp Darba likuma kodeksu un Darba likumu, kas stājies spēkā 01.06.2002. Kā darba mērķi autors ir izvēlējies saskatīt būtiskākās atšķirības starp veco Darba likuma kodeksu un Darba likumu. Kā zināms tad Darba likuma kodekss bija novecojis un nepavisam neiederējās mūsdienu darba tirgū, tāpēc ir būtiskas izmaiņas jaunajā Darba likumā. Bieži radās situācijas, kad darba tirgū izveidojušās situācijas netiek atrunātas Darba Likuma Kodeksā un to ļaunprātīgi izmantoja negodīgie gan uzņēmēji, gan darba ņēmēji.
Darba gaitā centīšos izzināt kur varētu rasties problēmas ar Darba likumu un cik daudz nepilnības ir pieļautas jaunajā likumā atbildot uz jautājumu “Darba līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība uzņēmējsabiedrībā”. Manuprāt ir diezgan loģiski, ja dažas jaunieviestas idejas, kuras vēl Latvijas apstākļos nav pielietotas praktiski varētu ari neizdoties ieviest dzīvē un ja arī izdotos, tad slikti un rezultāts nebūtu tāds kādu būtu nepieciešams.
Šī gada 1.jūnijā stājas spēkā jaunais Latvijas Darba likums. Darba likuma Pārejas noteikumu 8.punkts paredz, ka darba līgumi, kas noslēgti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas un neatbilst Darba likuma 40.panta noteikumiem, sešu mēnešu laikā, skaitot no likuma spēkā stāšanās dienas, noformējami atbilstoši 40.panta noteikumiem.
Kā liecina saņemtie jautājumi, raksti presē, daudziem nav skaidrības, kas jādara ar tagad spēkā esošajiem darba līgumiem, vai tie jāpārslēdz no jauna, vai jāpapildina ar jauniem noteikumiem un ciktāl jāgroza esošie darba līgumi. Jaunais Darba likums neatceļ un negroza darba līgumu stabilitātes principu. Tas nozīmē, ka visi agrāk noslēgtie darba līgumi paliek bez izmaiņām un visi būtiskie darba līguma nosacījumi saglabājas (vienošanās par darbinieka profesiju/arodu/ amatu, darba samaksas apmēru) un tie tāpat kā tagad var tikt grozīti tikai pēc darbinieka un darba devēja abpusējas vienošanās likumā noteiktajā kārtībā. Darba līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, nevar tikt grozīti darba līguma termiņi. Pārejas noteikumu 8.punkts neparedz nekādu esošo darba līgumu revīziju, restrukturizāciju vai pārslēgšanu un darba līgumu noteikumu izmaiņu, bet gan to noformēšanu atbilstoši Darba likuma 40.panta noteikumiem. Šī noformēšana praktiski būtu jāizdara esošā darba līguma papildināšanas kārtībā. Ja mēs apskatām Darba likuma 40.panta 2.daļā minētās darba līguma prasības, tad redzam, ka galvenās no tām jau ir ietvertas esošajos darba līgumos, kuri tika noslēgti rakstveidā atbilstoši Latvijas Ministru Padomes 1992.gada 31.jūlijā apstiprinātajam darba līguma paraugam.…
