Mūsdienās nav iespējams dzīvot bez darba līgumiem, to nozīme tiesisko attiecību realizēšanā ir ļoti liela.
Šī darba mērķis atklāt un raksturot darba līguma jēdziena būtību, nozīmi, noslēgšanas, grozīšanas, izbeigšanas kārtību. Darbs ir cilvēku nodarbošanās un iztikas avots, tāpēc arī darba līgumiem cilvēka dzīvē ir tik liela nozīmē.
Latvijas Republikas likumdošana galvenokārt ir vērsta uz darbinieku tiesību un likumīgo interešu aizsardzību. Tādēļ darba devējam jāvelta liela vērība tam, lai viņa rīcība pilnībā atbilstu likumdošanas normas prasībām, jo tikai šāda rīcība radīs viņam vēlamās tiesiskās sekas.
Mūsdienu sabiedrībā, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot, katram pašam ir jāaizstāv savas intereses. Tas nozīmē, ka katrs vairāk domā par sevi un katram ir jāpastāv par savām interesēm pašam.
Darba līgums ir divu pušu civiltiesiska vienošanās, tas nozīmē, ka divām pusēm ir jāvienojas, lai sasniegtu kopīgu mērķi, tomēr būtiski ir tas, ka abām pusēm ir tiesības kaut ko prasīt. Darbinieks var prasīt noteiktus apstākļus un samaksu par savu darbu, bet darba devējs noteikta darba izpildi.
Vairums gadījumos darba devējs pārzin savas tiesības, savukārt darbinieks bieži vien nav tik kompetents. Savu tiesību zināšana darba tiesisko attiecību sfērā un prasme tās izmantot ir ļoti svarīga, jo tā dod mums iespēju brīvi izvēlēties savu nodarbošanos, profesiju un darba devēju. Diemžēl bieži vien darbinieki nepārzin savas tiesības, kas tos noved nepatīkamās situācijās.
Brīvība ir apzināta nepieciešamība, neierobežotas brīvības nav, ir tikai plašāka vai šaurāka brīvība un to nosakām mēs paši. Tā arī līguma pati būtība ir tā brīvība, jo puses brīvi var izlemt. Vienošanās bez gribas izteikuma šķiet neiedomājama, tomēr, ja uzdodam jautājumu, vai līgums ir tikai privāta lieta, kas neskar sabiedrību, vai vienmēr griba starp pusēm ir brīva, vai vienošanās starp pusēm ir vienlīdz taisnīga? Savā ziņā pilnīgi neierobežota brīvība nepastāv, ir vairāk jāizceļ tas, kāds kompromiss tiek panākts pusēm vienojoties, lai katrai pusei tiktu izdalīts savs labums. Līdz ar to tomēr tiek izcelta zināma ierobežotība, ko nosaka sabiedrība, izvirzītie mērķi, pieejamie resursi, kā arī prioritātes.
