Motivēšana sākas ar darbinieka vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību.
Darbinieku darbība ir atkarīga no trīs faktoriem:
prasmes un spējām (iespējas veikt attiecīgu darbību);
resursiem (materiāli, instrumenti, iekārtas, informācija);
motivēšanas (būt ieinteresētam veikt attiecīgo darbu).
1.Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no nabas alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus.
Jēdzieni «motīvs» un «stimuls» sākotnēji šķiet ar vienādu nozīmi. Tomēr jēdziens «motīvs» ir daudz plašāks un ietilpīgāks. Motīvi aptver visu cilvēka iekšējo un ārējo vajadzību kopumu, kas pamudina strādāt. Jēdziens «stimuls» savukārt vairāk attiecas uz līdzekļiem, ar kuriem pamudināt cilvēku. Šis jēdziens vairāk attiecas uz organizāciju vadītājiem. Pareizi stimulējot darbiniekus, labumu gūst gan darbinieki, gan arī paši vadītāji (palielinās darba ražīgums, produktivitāte)1.
2.Kāpēc zūd motivācija strādāt?Katrs uzņēmējs ir ieinteresēts, lai darbinieks viņa organizācijā strādātu ilglaicīgi un būtu apmierināts ar darbu, kā arī motivēts sasniegt augstus rezultātus.
Taču nereti praksē ir pretēji- darbinieks ir neapmierināts un nespēj sevi realizēt ikdienas darbā. Darba devējam ir grūti izprast apstākļus un iemeslus, kāpēc darbiniekam zūd motivācija. Par iemeslu tam var būt ļoti daudzi faktori, kas ietekmē cilveka darbību, sākot no psihiskā stāvokļa un beidzo ar materiālo nodrošinājumu.
1.Personāla motivācijas sistēmas attīstība un atalgojuma politika. Personāla motivācijas pamatā ir konkrēta uzzņēmuma ilgtemiņa stratēģija un politika. Tai jābūt shematiski izstrādātai un pārdomatai, lai veicintu darbinieku attīstību, vēlmi strādāt un saņemt atbilstošu novērtējumu par paveikto.Katrs uzņēmums var izveidot savu sistēmu, ar kuras palīdzētu motivēt darbiniekus. To var iedalīt noteiktās attīstības fāzēs. Viena no pamatfāzēm ir
konkurējošas un mērķtiecīgas atalgojuma politikas izstrāde: optimālas darba samaksas sistēmas ieviešana, nodrošinot visas sociālās garantijas un nodokļu nomaksu.…
