Pašlaik Latvijā ir augsts bezdarba līmenis, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, līdz ar to arī Latvijas iekšzemes kopproduktu. Daudzi cilvēki, kuri strādā, tomēr nav apmierināti ar savu darba algu. Lai arī valdība ik pa laikam palielina minimālo mēnešalgu, tas tomēr nesamazinās bezdarbu, jo uzņēmumiem tās būs tikai lielākas izmaksas un netiks ņemti jauni darbinieki. Ja minimālā mēnešalga paaugstinās, tad jau uzņēmumā nepalielinās darba apjoms. Līdz ar to tas izsauks tikai darba vietu samazinājumu. Tādā gadījumā daudzi darbinieki zaudēs savas esošās darba vietas.
Savā kursa darbā es sniedzu īsu ieskatu par to, kā tiek rēķinātas darba algas un par to, kādas summas un kādos apmēros tiek “atvilktas” no darba algas. Darba ņēmējiem ir ne tikai savi pienākumi darba vietā, kā ,piemēram, pildīt savu darbu ar vislielāko atbildību, iesniegt nepieciešamos dokumentus utt., bet ir arī savas tiesības. Darba ņēmējam ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu un uz dažādiem pabalstiem, atkarībā no konkrētas situācijas.
Mūsdienās daudzi darba devēji neievēro savus pienākumus pret darba ņēmējiem un Latvijā veidojās ēnu ekonomika, kad darbinieks strādā neoficiāli, t.i., nenoslēdzot darba līgumu. Tas, protams, ir izdevīgi abām pusēm – gan darbiniekam, gan arī darba devējam. Darba ņēmējam līdz ar to ir lielāka darba alga, jo netiek “atvilkti” nodokļi un darba devējs par darbinieku nemaksā nodokļus. Tomēr ja paskatās no otras puses, tad darbinieks netiek apdrošināts ar vecuma pensiju, jo par viņu netiek maksāts sociālais nodoklis. Un arī ja darba vietā notiek kāds negadījums, tad darbinieks nevar neko pieprasīt no darba devēja.
Galvenais kursa darba mērķis ir gūt priekšstatu un iegūt dziļākas zināšanas par darba samaksu, par to, kā tā tiek aprēķināta un pēc kādām stratēģijām katram darbiniekam nosaka darba algu, kas tiek saņemta. Kursa darbā tiek apkopotas formulas, pēc kurām rēķina izmaksājamo darba algu, kā arī darba algu dažādos gadījumos. …
