Secinājums:
Latvijas reģionos darbojošos mazo un vidējo uzņēmumu vadība nenovērtē savu darbinieku profesionalitāti tiem neizmaksājot attiecīgu darba samaksu. Iespējams, kā traucēklis tam ir mūsu valsts birokrātija, nesakārtotā uzņēmējdarbības vide, kas neļauj uzņēmējam darboties ar pilnu jaudu. Nav sakārtota nodokļu sistēma, tāpēc šeit vēl joprojām pastāv aplokšņu algas. Ar vien vairāk cilvēku pārtrauc strādāt kādos no uzņēmumiem zemās darba samaksas dēļ. Tie meklē citas darba vietas, darbojas pavisam citā sfērā, kaut arī tā neatbilst viņa iegūtajai izglītībai un profesionalitātei. Taču , iespējams, rezultātā tiek saņemts lielāks atalgojums, pēc kā arī viņš tiecies.
Nav konkrēti piemērotas algas zemāka vai augstāka līmeņa speciālistam. Tie saņem vienlīdzīgu atalgojumu par nevienlīdzīgu darba apjomu un saturu. Līdz šim novērojams algas pieaugums zemāk kvalificētiem darbiniekiem. Tādēļ ieteikums uzņēmējiem mainīt attieksmi pret darba tirgu un darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu tautsaimniecībā.
Jāpanāk nevienlīdzības jeb diskriminācijas noliegšana uzņēmumos. Arī sieviete vairākums gadījumos var strādāt tik pat produktīvi, cik vīrietis un saņemt vienlīdzīgu atalgojumu. Līdzšinējie novērojumi parāda, ka sieviete spiesta strādāt vairākās darba vietās, kamēr vīrieši to pašu atalgojumu nopelna strādājot vienā uzņēmumā.
Jebkura darbinieka alga jebkurā uzņēmumā atkarīga no darba laika precīzas uzskaites un aprēķina, arī darba devēja noteiktā darba organizācijas veida. Uzskatu, iepriekš minētajā pateikts lielisks lozungs pareizai uzņēmuma darbības vadīšanai un līdz ar to arī pariezu un adekvātu algu piemērošanai saviem darbiniekiem. Katrā uzņēmumā būtu vajadzīgs speciālists, kas izstrādātu ieteikumus, izstrādātu sistēmu pareizai uzņēmuma darbībai, kā arī izstrādātu pareizu un efektīvu darba samaksas politiku.
…
