2002.gada 1.jūnijā stājās spēkā Darba likums, kurš tapis, ievērojot daudzas Eiropas Savienības direktīvas darba tiesību jomā, kas attiecas uz darba līgumiem, darba un atpūtas laiku, vienlīdzīgu attieksmi utt. Likumā iekļauti arī Eiropas sociālās hartas un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju principi.
Atliek tikai konkretizēt jēdzienus 'darbu apvienošana' un 'darbu savienošana' (darba apjoma palielināšana tā paša uzņēmuma ievaros) atbilstoši jaunajam Darba likumam. Ar ko atšķiras šie jēdzieni?
Blakusdarbs (angl. holding of more than one jo)-darbs ārpus pamatdarba laika pie cita darba devēja.Darba līgums par blakusdarbu slēdzams tadā pašā veidā un kārtībā kā darba līgums par pamatdarbu.
Papilddarbs- darbs, ko darbinieks izpilda pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, piemēram, aizstāj uz laiku promesošu darbinieku.Samaksu par papilddarbu nosaka saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līguma pusēm vienojoties.
Blakus darbā līgums noslēdzams rakstiski, ja vien citādi nav vienojušās abas puses. Blakus darbā netiek veikts pamatdarba laikā vai kaitējot pamatdarba kvalitātei, kā arī tas nedrīkst būt pretrunā pamatdarba devēja interesēm.Saskaņa ar 92.pantā .Ierobežojumi saistīti ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, ja šāds blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistības pienācīgu izpildījumu.DL darba devēju aizsargā:
no darbinieka darba neveikšanas bez attaisnojoša iemesla vai arī tā nepienācīgas veikšanas, vai arī no citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības, kuras rezultātā tiek nodarīts vai iespējams nodarīts zaudējumus darba devējam.
no ziņu neizpaušanas, kuras darba devējs ir noteicis par komercnoslēpumu un kuras nonākušas darbinieka rīcībā tam uzticēto pienākumu veikšanai.Šo ziņu izpaušanas gadījumā darba devējam var tikt nodarīts būtisks kaitējums(DL 83.p)
no negodīgas konkurences, kas varētu rasties, ja darbinieka veiktais papildu darbs būtu līdzīgs pie darba devēja veicamajam darbam (DL 84.p un Konkurences likums).1
Mūsdienās valstī parādījušās ievērojamas novirzes dažādu darba līgumu tipu noslēgšanā.
Galvenā novirze ir tā, ka tradicionālajam (parastajam vai tipveida) darba līgumam, respektīvi, līgumam, kas noslēgts uz nenoteiku laiku un uz pilnu darba dienu, priekšroku dod arvien mazāks darba devēju skaits. Arvien biežāk tiek slēgti līgumi par konkrētu darba apjomu izpildi, uz noteiktu laiku vai ar saīsinātu darba dienas ilgumu, par darbu mājās u.tml. Tipveida darba līgums tiek saglabāts tikai priviliģētai darbinieku grupai (pamatpersonālam), kas ir skaitliski neliela. Ievērojams darbinieku skaits - tās ir personas, kas noslēgušas darba līgumus - uz laiku, par konkrēta, vienreizēja darba izpildi, par darba veikšanu mājās u.tml. …
