Šajā darbā es aprakstu darba tirgus situāciju Latvijā. Tā nav viena no labākajām situācijām Eiropā, pat varētu teikt, ka viena no sliktākajām. Latvijā ir diezgan liels bezdarba līmenis, arī augstāko izglītību spēj iegūt tikai tie , kas var atļauties maksāt par to, jo mūsdienās tas ir dārgs prieks. Protams, ir arī budžeta grupas, taču to ir pārāk maz un tās nespēj sagatavot attiecīgo daudzumu augsti kvalificētus darbiniekus, cik Latvijas darba tirgum ir nepieciešams.
Arī salīdzinot situāciju ar mūsu kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu, situācija Latvijas darba tirgū ir daudz nesakārtotāka un sliktāka.
Kā jebkurā tirgū, arī darbā tirgū mūs interesē preces (darba) cena, pieprasījums un piedāvājums. Mūsdienu ekonomikas teorija par darba cenu uzskata darba algu. Darba alga (W) uzņēmumam ir šī ražošanas faktora izmaksas, bet darbiniekam, kurš ir šī faktora īpašnieks, darba alga ir ienākums, ko tas gūst, realizējot ražošanas faktoru. Izšķir nominālo un reālo darba algu.
Nominālā darba alga ir naudas daudzums, ko strādājošais saņem par savu darbu.
Reālā darba alga ir preču un pakalpojumu daudzums, ko strādājošais var nopirkt par nominālo darba algu.
Darba tirgum ir dažādas formas:
1.pilnīga konkurence;
2.monopols (arodbiedrība nosaka darba pārdošanas noteikumus);
3.monopsons (dotajam darba veidam ir tikai viens darba devējs);
4.oligopsons (dažas firmas algo vienādu vai diferencētu darbu);
5.monopsonistiskā konkurence (daudz firmas pērk diferencētu darbu).
Pilnīgās konkurences tirgū darba piedāvājumu nosaka divi faktori:
1.reālā darba alga;
2.darba robežprodukta lielums naudas izteiksmē.…
