IEVADS
Ar izglītību parasti saprot gan zināšanu un iemaņu mācīšanu, gan mācīšanos. Ar šo jēdzienu biežāk saprot formālo mācīšanos un mācīšanu, t.i. skolas izglītību un augstskolas izglītību. Bet pedagogi, kuri apmāca skoniekus un studējošos augstskolās, veido darba tirgu izglītības zinātnes nozarē.
Pedagoģija, audzināšanas zinātne. Pedagoģija pētī sabiedrības uzkrātās pieredzes nodošanu nākamajai paaudzei un šās paaudzes sagatavošanu tālākai apgūtās pieredzes attīstīšanai. Pedagoģija ir zinātņu sistēma, kurā ietilpst vairākas relatīvi patstāvīgas pedagoģiskas zinātnes: vispārīgā pedagoģija, audzināšanas teorija, mācību metodika, skolvadība, speciālā pedagoģija, pedagoģijas vēsture, salīdzinošā pedagoģija.
Straujo politisko un ekonomisko pārmaiņu periods Latvijā izraisīja ievērojamas demogrāfiskās svārstības mūsu valstī. Dzimstības līmeņa pieaugumam pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā sekoja būtisks tā kritums, pēdējos gados stabilizējoties ar nedaudz izteiktu pieauguma tendenci 20–22 tūkstošu līmenī gadā (Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2007). Šīs pārmaiņas aktualizē jautājumu par nepieciešamību prognozēt vajadzīgo pedagoģisko darbinieku skaitu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.
Daudz autoru (Kopeloviča, Žukovs, 1996; Oļehnoviča, Kravale-Pauliņa, 2008; Praulīte, Gedrovics, 1999; Rauckiene, 1996; Samuseviča 1996; Sīle, Opincāns, 2008 u.c.) norāda uz pedagoģisko darbinieku izglītošanas un tālākizglītības nozīmi, īstenojot izglītības satura un metožu reformas. Parasti uzsvars tiek likts uz augstskolu pedagoģijas problēmām – studiju saturu un metodiku. Mazāk tiek analizēta problēmas skaitliskā un finansiālā puse. Tomēr gan izglītības sistēmā pieejamo resursu ierobežotība, gan pēdējos gados notikušās pārmaiņas rada nepieciešamību izvērtēt pedagoģisko darbinieku skaita un izglītības tematiskajā jomā studējošo skaita atbilstību valsts izglītības sistēmas vajadzībām tagad un turpmākajos gados. Tas ir saistīts gan ar nepieciešamību garantēt sekmīgu izglītības sistēmas, tajā skaitā vispārējās izglītības sistēmas, darbību, gan arī ar nepieciešamību racionāli izmantot pedagoģisko darbinieku izglītošanai pieejamos resursus.
Pēdējā desmitgadē, kopējam valsts budžeta finansēto studentu skaitam praktiski nemainoties, budžeta finansēto studentu skaits izglītības jomā ir samazinājies no 5990 studentiem 2000./01. studiju gadā uz 3064 studentiem 2007./08. studiju gadā. Arī maksas studentu skaits izglītības jomā ir samazinājies par 5970, jeb 40,9% no 2003./04. studiju gada līmeņa (Izglītības un zinātnes ministrija Augstākās izglītības departaments, 2003 un 2008). Pēdējā skaitļa izmaiņas gan lielā mērā ir skaidrojamas ar ievērojamu skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanos pēdējo gadu laikā. 2006./07. mācību gadā skolotāju ar augstāko pedagoģisko izglītību īpatsvars pārsniedza 90%, kas liecina, ka starp strādājošajiem skolotājiem ir maz tādu, kam nepieciešams studēt augstskolā, lai izpildītu likuma prasību par atbilstošu izglītību darbam izglītības iestādē (LR vispārizglītojošo dienas skolu pedagogu sadalījums pēc izglītības (procentos) 2006./2007.m.g.).
Izmaksas viena pedagoģiskā darbinieka izglītošanai 2007. gadā, ieskaitot finansējumu studiju vietas sociālajam nodrošinājumam ir ap Ls 1626. No valsts budžeta 2007./08. studiju gadam izglītības jomā par budžeta vietām tika izlietots ap pieciem miljoniem latu gadā (Izglītības un zinātnes ministrija Augstākās izglītības departaments, 2008). Latvijas augstākajā izglītībā tā ir visai ievērojama summa, tādēļ vienmēr pastāvēs nepieciešamība izvērtēt šī finansējuma izlietojuma lietderību un efektivitāti.
…
