Darba tirgus Latvijā
DARBS UN DARBA RESURSI
Lai cik augstu mēs vērtētu garīgās vērtības, mums jāapzinās un jāatzīst, ka pilnvērtīgai cilvēka dzīvei mūsdienās būtiska nozīme ir arī materiālajām vērtībām. Tikai tad, ja vismaz pietiekamā līmenī ir apmierinātas cilvēka fizioloģiskās un drošības vajadzības, viņš spēj sevi garīgi pilnveidot, izmantot un radīt jaunas kultūras vērtības. Cilvēkam ir vajadzīgs algots darbs, lai spētu sevi nodrošināt gan fiziski, gan garīgi. Turklāt, tieši ar darbu cilvēks rada materiālās un garīgās vērtības savu vajadzību apmierināšanai.
Darbs cilvēku sabiedrībā ir mērķtiecīga darbība ar nolūku radīt materiālas vai garīgas vērtības. Ar darbu cilvēks iedarbojas uz apkārtējo vidi, lai pielāgotu to savu vajadzību apmierināšanai.
Katra darba mērķis ir radīt kādu rezultātu. Tās var būt gan materiālas, gan garīgas vērtības, kas nepieciešamas attiecīgā indivīda un visas sabiedrības vajadzību apmierināšanai.
Darba resursi ir visi darbaspējīgā vecumā esošie iedzīvotāji, kas ir nodarbināti vai arī meklē darbu. Tātad, jaunieši, kuri tikai studē, vai mātes, kas mājās audzina bērnus un nestrādā, netiek ieskaitīti darba resursos.
Vēsturiski ir izveidojies visu strādājošo iedalījums četrās pamatgrupās:
• Zemnieki un laukstrādnieki;
• Strādnieki, kas nodarbināti, galvenokārt, rūpniecībā (“zilās apkaklītes”);
• Pakalpojumu sfērā nodarbinātie,
• Uzņēmēji (“baltās apkaklītes”).
Pasaules darba tirgus attīstības tendence ir tāda, ka pieaug pieprasījums pēc “baltajām apkaklītēm” un samazinās – pēc “zilajām”.
Darbības veids, ar kuru nodarbojas darba ņēmējs brīvā tirgus ekonomikas sistēmā, ir atkarīgs no viņa individuālajām interesēm, kvalifikācijas, prasmēm, iemaņām un iespējām. Cilvēkam ir tiesības brīvi izvēlēties sev jebkuru darbības veidu.
