Šajā darbā tiek apskatīts Latvijas darba tirgus raksturojums.
Tieši uz šo laiku tas ir ļoti aktuāla tēma, jo darba tirgus – tas ir ļoti svarīgs brīvā tirgus ekonomikas elements. Sakarā ar PSRS bojājumu, veco ekonomikas sakaru trūkumu un ātru ražošanas kritumu situācija Latvijas darba tirgū kļuva krietni spriegta un nestabila. Tādā situācija paradās tāda parādība, ka bezdarbs. Tagad mūsu valsts iznāk no krīzes, bet darba tirgus un kadru pārkvalifikācijas problēma vel tagad ir ļoti nopietna.
Svarīgais darba tirgus stāvokļa radītājs ir bezdarba esošais līmenis.
Bezdarbam ir nopietnas sociālas sekas. Jo darbs no vienas puses ir cilvēka ienākumu avots, bet no otras puses tas ir cilvēka līdzeklis, lai cilvēks varētu nostiprināties sabiedrībā.
Tāpēc ir nepieciešams novērot, analīze un prognozēt tirgu, lai pieņemtu pareizus lēmumus, situācijas izlabošanai darba tirgū.
Lielos uzņēmumos kadru jautājums ir ļoti svarīgs un tāpēc viņam jāievēro sevišķu uzmanību. Mūsu darbā tiek novērtēta uzņēmuma kadru pārkvalifikācijas sistēma, kā arī uzņēmumu perspektīvas sakarā ar Latvijas Republiku iestāšanos Eiropas Savienībā.
Darba tirgus situācijas novērtēšanai tika izmantota salīdzināšanas metode.
Galvenā darba tirgus problēma ir bezdarbs. Bezdarbs ir sociāli – ekonomiska problēma, pie kuras daļa darbaspēka, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, nav nodarbināti preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Bezdarbnieki kopā ar nodarbinātajiem veido valsts darbaspēku. Ekonomikā bezdarbs ir darbaspēka piedāvājuma pārpalikums pār pieprasījumu.
Darba tirgus ir viena no tēmām, kuras skar jebkuru no mums. Darba attiecības var skart jebkuru no mums, tāpēc es izlēmu izvēlēties pārkvalifikācijas un darba tirgus tēmu. Šīs tēmas dziļāka apskate ļaus noskaidrot patieso nodarbinātības situāciju Latvijā un kā censties izbēgt no bezdarba.
Ekonomiskai situācijai, kurā veidojas jaunas darba vietas, ir uzdevums palielināt sabiedriskā produkta apjomu un ar to apmierināt iedzīvotāju materiālās vajadzības. Pilnībā neizmantojot esošos darbaspēka resursus sistēma darbojas nesasniedzot visas savas ražošanas iespējas. Bezdarbs nes arī zaudējumus cilvēku interesēm neļaujot viņiem pielietot savas spējas tajā darbības jomā, kurā tās izpaužas lielākā mērā, vai neļauj tām izpausties vispār, tādēļ cilvēki pārcieš nopietnus psiholoģiskus pārdzīvojumus.
No augstāk minētā var secināt, ka bezdarba rādītājs ir viens no galvenajiem ekonomikas kopējā stāvokļa rādītājiem, lai noteiktu tās efektivitāti.
Dažādās cilvēces attīstības fāzēs darbaspēka izmantošanas efektivitāte arī bija atšķirīga. Pirmatnējai kopienai bija raksturīga pilna nodarbinātība un vienlaicīgi teritorijas pārapdzīvotība no šejienes arī pastāvīga cīņa par teritoriju. Verdzības kopienā bija pilna vergu nodarbinātība un relatīva brīvo pilsoņu pārapdzīvotība daļa no kuriem kļuva par kolonistiem vai kareivjiem un viņu galvenais uzdevums bija vergu armijas papildināšana. Feodālisma iekārtā un Āzijas ražošanas metožu izmantošanā bija agrārā pārapdzīvotība, daļa cilvēku pārgāja citās nozarēs vai armijā, kuras uzdevums bija iekarot jaunas teritorijas. Tīrā kapitālisma apstākļos industriālās attīstības stadijā, kad galvenās ir tirgus attiecības radās jauna sociāli ekonomiska parādība – bezdarbnieku armija.
Mūsu valsts dotajā momentā atrodas tādā periodā, kad ir veikta pāreja no sociālistiskās sistēmas uz kapitālistisko. Vecā sistēma ir salauzta un jaunā ir sākusi funkcionēt un cenšas savā attīstībā panākt attīstītākās Eiropas valstis.
Rakstot doto darbu tika izvirzīti sekojoši mērķi:
Pirmkārt – novērtēt darba tirgus situāciju šodien;
Otrkārt – novērtēt problēmas;
Treškārt – novērtēt problēmu risināšanas iespējas;
Izpētes objekts ir darba tirgus.…
