IEVADS
Pēc literatūras datiem rūpnieciski attīstītajās valstīs aptuveni puse visu darba ņēmēju regulāri strādā ar datoru. Neskaitāmi pētījumi ir pierādījuši, ka darbs ar datoru ir saistīts ar noteiktu slodzi organismam, kas var ietekmēt veselību. Piemēram, pētījumi Vācijā ir parādījuši, ka tikai pusei darbinieku, kas strādā ar datoru darba vietas iekārtotas atbilstoši ergonomikas prasībām, un galvenās problēmas ir saistītas ar ergonomisku darba vietu iekārtošanu un darba organizāciju.
Arī Latvijā strauji pieaug datoru lietotāju skaits. Turklāt datorus izmanto ne tikai darbā, bet arī atpūtas brīžos.
Darbs pie datora ietver sevī ļoti daudzus riskus, kas var kaitēt lietotāja drošībai un veselībai. Liela daļa cilvēku, kuri to ikdienā izmanto, sūdzas par dažādiem veselības traucējumiem - galvas sāpēm, acu iekaisumiem, redzes pasliktināšanos, muguras sāpēm, miega traucējumiem. Rodas jautājums – Vai darbs ar datoru padara cilvēku slimu. Atbilde ir - darbs ar datoru nepadara slimu, bet to var izdarīt nepareiza darba vide. Darba vide savukārt ir atkarīga no 3 pamatfaktoriem:
1. darba apstākļiem;
2. darba organizācijas;
3. darbinieka izturēšanās (attieksmes).
Šie pamatfaktori atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Piemēram, darba vieta var būt iekārtota atbilstoši prasībām, bet darbinieks neprot izmantot iespējas, ko dod viņa rīcībā esošais aprīkojums, kā arī neizmanto atpūtas pauzes, kuras uzņēmuma vadība ir noteikusi. Iespējams, ka darba aprīkojums neatbilst prasībām, bet darbinieks apzinās tā radīto risku un cenšas samazināt tā iespējamo ietekmi.
Šajā darbā ir izanalizēti uzņēmuma 90 darbinieku darba apstākļu atbilstība normatīvo aktu prasībām, analizēti gan darba vides faktori, kas kopīgi visiem darbiniekiem, gan darbiniekiem, kas strādā vienā telpā (apsekotas 43 darba telpas), gan analizēta katra darba vieta atsevišķi. Lai apzinātu darba vides riska faktoru ietekmi uz darbinieku veselību izmantoti obligātās veselības pārbaudes dati 2003.un 2004.gadā.
Uzņēmuma analīze veikta izmantojot auditu, darba vietu apsekošanu, obligātās veselības pārbaudes rezultātu analīzi. Maksimāli analīzē tika iesaistīti darbinieki - izmantotas tika aptaujas lapas metode, kura ļauj apzināt pašu strādājošo viedokli par esošās darba vietas stāvokli, atbilstību viņa fizioloģiskajām prasībām, strādājošo domas par iespēju pašam organizēt darbu un darba procesa ietekmi uz savu veselību. Datu apstrādei izmantota datorprogramma SPSS 11.0.
…
