Darbaspēka kvalitatīvie rādītāji

Secinājumi
Galvenie secinājumi par darbaspēka kvalitatīvajiem rādītājiem:
1. Viens no darbaspēku raksturotajiem kvalitatīvajiem rādītājiem ir izglītības līmenis. Latvijas darba tirgū vislielākais īpatsvars ir strādājošo ar vidējo izglītību un arodapmācību ap 70%, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars ir 25%, salīdzinot ar Zviedriju tas ir par 10 procentpunktiem mazāk.
2. Jo zemāks ir darbinieka izglītības līmenis, jo lielāks ir bezdarba risks šai personai.
3. Pēdējos 12 gados pieprasījums pēc augstskolas un koledžas izglītības vidusskolas absolventu vidū Latvijā ir pieaudzis par 12 procentpunktiem.
4. Sagaidāmais izglītības ilgums 2006. gadā sievietēm Latvijā un Zviedrijā bija praktiski vienāds 16,6 un 16,5 gadi attiecīgi, bet vīriešiem Latvijā 14,5 gadi, Zviedrijā15,1.
5. Pēc visoptimistiskākajiem aprēķiniem, pieaugot izglītības izdevumiem par 10%, nākotnes ienākumi pieaug vien par 1-2%.
6. Neraugoties uz 5. punktā minēto izdevumi uz 1 studentu terciārajā izglītībā Zviedrijā ir 3,5 reizes lielāki nekā Latvijā.
7. Latvijā, raugoties Eiropas Savienības praksē, arvien vairāk uzmanības pievērš mūžizglītībai. 2005. gadā 46,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem piedalījās jebkura veida apmācībā, Zviedrijā šis radītājs ir 71%.
8. Lai novērtētu izglītības ietekmi uz ienākumiem, izmanto vecuma-ienākuma profilu veidošanas un ienākumu plūsmas metodes.
…