IEVADS
“Māci mani māmuliņa
Visādā darbiņā,
Lai es augu liela meita
Krietna darba darītāja”.
(Latviešu tautas dziesma)
Šādu latviešu tautas dziesmu skaitīja autores meita Mātes dienas pasākumā bērnu dārzā. Patīkami ir apzināties, ka bērns jau no mazotnes tiek audzināts lai saprastu, ka katrs darbs ir jādara ar pienākuma apziņu un atbildību par uzliktajiem darba pienākumiem. Katru darbu veicot ir jāstrādā rūpīgi, lai par padarīto ir prieks pašam un līdzcilvēki apmierināti.
Tomēr nereti darba pienākumi tiek veikti bez pienācīgas pienākuma apziņas (tikai tik daudz, lai būtu kaut kas padarīts) bez ieinteresētības par konkrēto uzdevumu. Līdz ar to rodas domstrapības par padarītā darba kvalitāti starp darba devēju un darbinieku. Un tādos gadījumos ir grūti pierādīt kurš ir vainīgs – vai darba devējs, kurš ir pieprasījis veikt “nepaveicamo”, vai arī darbinieks, kurš nav pareizi sapratis. Tādejādi, lai nostiprinātu darba devēju un darbinieku savstarpējās attiecības pastāv tāda tiesību nozare, kā Darba tiesības.
Def .....“Darba tiesības ir tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba attiecības, un ar darba attiecībām tieši saistītas attiecības”.
Tādejādi darbinieku pienākums ir godprātīgi pildīt sev uzliktos darba uzdevumus un pienākumus, ievērot darba devēja pieņemtos iekšējos normatīvos aktus (darba kārtības, ugunsdrošības un citus noteikumus), kā arī ārējos normatīvos aktus, kas attiecās uz noteikto uzņēmumu.
Darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibināmas uz darba līguma pamata un Darba likums, citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši gan darbiniekiem, gan visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa. Saskaņā ar Darba likuma darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi1 .
Protams, lai kārtīgi paveiktu darbu ir nepieciešams ne tikai darba prieks un zināšanas, bet jāievēro vispārējie uzvedības principi un darbinieka profesionālā ētika. Šī tēma šobrīd sabiedrībā un valstī kopumā ir aktuāla. Daudzās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī lielākās privātās kompānijās tiek izstrādāti un izstrādā darbinieku ētikas kodeksus. Tādejādi tie papildus regulētu darbinieku un darba devēju savstarpējās darba attiecības un disciplīnu kolektīvā, kā arī noteiktu atbildību par pārkāpumiem.
Sakarā ar to, ka autore ir specializētā civildienesta ierēdne, tad šķiet interesanti kādēļ Darba likumā ir iekļauti un piemēroti tikai divu veidu (piezīme un rājiens) disciplinārsodi. Šajā sakarā varu minēt, ka specializētā civildienesta ierēdņiem šo sodu uzskaitījums ir daudz plašāks sākot ar mutisku brīdinājumu un beidzot ar atbrīvošanu no ieņemamā amata.
Līdz ar to ir iespējams objektīvāk izvērtēt nodarījuma vai pārkāpuma smaguma pakāpi. Varbūt salīdzinoši par vienādu nodarījuma pakāpi parastam darbiniekam un specializētā civildienesta ierēdnim tiek piemēroti dažādi sodi.
…
