Darbinieka civiltiesiskās atbildības apjoms un tā noteikšana

1.Civiltiesiskās atbildības jēdziens
Civiltiesiskās atbildības vispārējie pamati noteikts Civillikuma Saistību tiesību daļas trešajā nodaļā „Saistības un prasījumi no neatļautas darbības” un astotajā nodaļā „Zaudējumi un to atlīdzība”.
Tā, Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu, no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Savukārt uz pienākumu atlīdzināt zaudējumus norādīts Civillikuma 1779.pantā, kas nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
No augstāk norādītā izriet sekojoši civiltiesiskās atbildības principi:
Likumības princips – tieši likumā ir noteikts atbildības pamats un noteikumi, kādā šī atbildība tiek piemērota saskaņā ar likumdošanu.
Vainas princips – civiltiesiskā atbildība var iestāties tikai tad ja ir pārkāpēja vaina. Ja nav vaina, nav atbildība – vainas prezumpcija.
Pilnīgas atlīdzināšanas princips – šeit ir pienākums atlīdzināt cietušajam pilnā apmērā vai arī atjaunot cietušā stāvokli kāds tas bijis pirms pārkāpuma.1
Kā norādījis V.Sinaiskis, tad apmierinājuma pirmatnīgā ideja ir nodibināt mieru starp cietušo un aizskāruma izdarītāju kā kaitējuma vainīgo.2…