Pasaule nepārtraukti mainās - globālu politisko, sociālo un ekonomisko pārmaiņu rezultātā mainās izpratne arī par uzņēmuma ražošanas faktoru – tehnoloģiju, materiālu un cilvēka darba nozīmi tās mērķu sasniegšanā. Aptuveni no 1990.gada, sākoties orientācijai uz uzņēmējdarbību, darbinieks tiek uzskatīts par vērtīgāko un jūtīgāko resursu uzņēmumā. Ekonomiskās attīstības procesā par galveno vērtību un ražošanas spēku kļūst cilvēks un viņa darbs. Šī situācija pilnā mērā ir attiecināma arī uz mūsu sabiedrību. Latvijā jau 18 gadus notiek sociālās pārmaiņas, kuras sevī ietver arī pāreju no plānveida ekonomikas uz tirgus attiecībām. Konkurences apstākļos Latvijas uzņēmumi ir apzinājušies nepieciešamību mainīties līdzi jaunajai ekonomiskajai situācijai un apgūt tirgus ekonomikas likumus un prasības. Līdz ar to būtiski ir pieaugusi katra darbinieka ieguldījuma vērtība uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanā. Šajā situācijā jebkuras formas uzņēmējdarbībai viens no svarīgākajiem uzdevumiem kļūst tādu vadīšanas formu izvēle, kas nodrošinātu cilvēciskā faktora ievērošanu. Personāla nozīmi ir grūti pārvērtēt, jo cilvēku darbs ir visu pārējo uzņēmuma resursu izmantošanas dzinējspēks. Taču profesionāla un uzticama personāla izveide ir smags un nepārtraukts darbs. Šis darbs pirmkārt ir saistīts ar motivēšanu.
Jēdzienu “motīvs” varētu salīdzināt ar lielu kasti, kur saliktas visdažādākās lietas: vajadzības, intereses, tieksmes, mērķi, impulsi, kaislības, tradīcijas, iemaņas, vēlmes, emocijas, bauda, gaidas, godkāre, varaskāre, nauda, darba alga, ideāli un tamlīdzīgi. Šķirojot šīs kastes bagātīgo saturu, jāizdala galvenais, kas nosaka motivācijas mehānisma darbību un ievirzi.
Bieži jautājums tiek aplūkots caur psiholoģijas prizmu. Respektīvi, īstie motīvi, kas liek cilvēkiem strādāt, ir ļoti sarežģīti un saistīti ar cilvēka psiholoģiju. Tomēr motīvi nebūt nav tikai tīrs psiholoģisks fenomens, tas ir arī pamatīgi samudžināts kamols ar simtiem pavedienu.…
