Darbinieku motivācija, tās būtība, attīstība, teorijas un metodes

Praksē nospraustā mērķa sasniegšanu nevar realizēt tikai uzliekot darbiniekam noteiktus uzdevumus, jo darbinieks šo uzdevumus var izpildīt kvalitatīvi un arī nekvalitatīvi, kas lielā mērā ir atkarīgi no darbinieka motivācijas. Tātad, darbinieks ir kā līdzeklis, ar kura palīdzību vadītājs sasniedz izvirzītos mērķus. Mazliet konkretizējot, organizācijas mērķu sasniegšanā tieši darbojas cilvēki, kas arī izriet no organizācijas definīcijas.
Organizācija - cilvēku grupa, kas apzinīgi sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.1
Šī organizācijas definīcija arī atklāj, ka organizācijas mērķus sasniedz cilvēki, kas darbojas grupā. Organizācija var būt uzņēmums, un uzņēmuma kontekstā cilvēks būs darbinieks, kas pildīs savas funkcijas, strādās (pildīs vadītāja uzliktos pienākumus), lai sasniegtu mērķi. Uzņēmumā darbinieki veido kolektīvus, kam arī ir kopēji mērķi. Šos kolektīvus vada vadītāji, kuru pakļautībā tie atrodas. Vadītāja lēmumus izpilda padotie, bet padotie lēmumu var izpildīt kvalitatīvi un mazāk kvalitatīvi, ko ietekmē dažādi faktori. Kā viens no rezultāta kvalitāti (produktivitāti) ietekmējošiem faktoriem ir darbinieku motivācija.
Motivēšana - darbinieku stimulēšana izvēloties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus.2
Motivējums - noteiktu motīvu komplekss, kas veicina cilvēku rīcību noteiktā virzienā.3
Tā kā, motivēšana tieši saistīta ar darbinieku vadīšanu, tad, šo jēdzienu apskata darbinieku un vadītāju savstarpējo attiecību kontekstā. Darbinieku motivācija ir viens no trim darbības rezultātu ietekmējošiem faktoriem. …