TV vēsture un rašanās cēloņi
Televīzija (gr. Tele –tālu + lat. Visio –redzēšana ) – attēla pārraidīšana tālumā ar elektromagnētiskajiem viļņiem ēterā vai pa vadiem. Apskatot pēc kārtas ( rindu pēc rindas ) katru laukumiņa spilgtumu, ar fotoelementa palīdzību iegūst noteiktu sprieguma lielumu un uztvērējā šo laukumiņu izgaismo ar tādu pašu spilgtumu. PSRS standartos attēla laukumu sadalīja 625 rindās, amerikāņu -525, angļu- 405 rindās. Vienas sekundes laikā attēlu „pārskata” 25 reizes, kas cilvēka acij dod pilnīgu iespaidu par attēla krāsām un kustībām. Lai šādu signālu pārraidītu, nepieciešama 6 mHz frekvenču josla .Sākotnēji parādīja melnbalto attēlu. Krāsaino attēlu Latvijā regulāri sāka pārraidīt 1967. gadā .Laika gaitā ir izveidotas attēla stereopārraides un radīts videotelefons. Agrākos katodstaru kineskopus nomaina plakanie ekrāni. Televīziju izmanto rūpniecībā tehnoloģisko procesu kontrolei, dažādu objektu apsardzei, abpusējiem kosmiskajiem sakariem, attēlu pārraidei no citām planētām un attēlu projicēšanai uz lieliem ekrāniem. Televīzijas elementus ievieš medicīnā. Ar MZP kanāliem tagad televizorā var uztvert daudzu valstu televīzijas raidījumus. Televizors ir ienācis mūsu dzīvē(1)
19. gs otrā pusē, tūlīt pēc foto efekta atklāšanas un kvēlspuldzes izgudrošanas, tika iesniegti projekti attēlu pārraidīšanai: ASV (1875), Portugālē (1878), Francijā (1879), Lielbritānijā (1880). Nozīmīgs bija vācu inženiera Paula Nipkova priekšlikums attēla „apskatīšanai” izmantot rotējošu disku ar taisnstūra caurumiņiem. Tie diskā izvietoti spirālveidīgi. Diskam griežoties, pirmais caurumiņš „slīd” pa attēla pirmo rindu un „apskata” pēc kārtas mazu laukumiņu, otrais caurumiņš pa otro un tā pēc kārtas viena diska apgrieziena laikā tiek „apskatīts” viss attēls. Jo vairāk rindās attēls tiek sadalīts un jo vairāk katrā rindā laukumiņi tiek apskatīti, jo labāka kvalitāte ir pārraidāmajam attēlam.…