SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Jebkurš darījums rada izmaiņas tā dalībnieku tiesībās vai pienākumos, tāpēc tam jābūt skaidri formulētam, pusēm saprotamam, likumam atbilstoši – tam ir jābūt tiesiskam darījumam. Tikai tiesisks darījums var būt par pamatu iegūto tiesību realizācijai, pretējā gadījumā, tas nebūs spēkā vai būs apstrīdams. Arī darījumos ar nekustamo īpašumu ievērojamas visas likuma prasības, jo, ja uz darījuma pamata tiek iegūtas kādas lietu tiesības uz nekustamo īpašumu, tad tās atbilstoši Civillikuma 1477.pantu ierakstāmas zemesgrāmatā. Ja darījums būs ar iekšējiem trūkumiem un nebūs spēkā pēc sava satura, tas ar nostiprināšanu zemesgrāmatās neiegūs nekādu spēku un vienalga būs apstrīdams.
Darījumu reģistrēšana zemesgrāmatās ir aktuāla, kaut gan pēdējo gadu laikā reģistrēto darījumu skaits zemesgrāmatās ir nedaudz samazinājies salīdzinot ar ekonomikas uzplaukumu Latvijā pagājušas desmitgades vidū. Runājot par ekonomiku – šobrīd ir palielinājies tieši prasījuma nodrošinājumu skaits, piemēram, bieži vien parādnieks nespēj pildīt savas saistības un prasītājs likumā noteiktā kārtībā, līdz kamēr tiesa izskatīs lietu, lūdz tiesu nodrošināt prasību, veicot atzīmi zemesgrāmatā uz parādniekam piederošu nekustamu īpašumu.
Katra ieinteresētā persona pati var griezties attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā ar lūgumu nostiprināt sev pienākušās tiesības, jo zemesgrāmatas darbojas pēc pasivitātes principa, t.i., tās pieņem lēmumu par kādas tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu, tikai pēc ieinteresēto personu pieteikumu. Tas nozīmē, ka katrs indivīds pats lemj, vai viņa darījums ar nekustamo īpašumu būs saistošs arī trešajām personām un vai būs iespējams pilnā apmērā izmantot ne tikai darījuma ceļā iegūtās saistību tiesības, bet arī pilnvērtīgi izmantot visas iespējamās lietu tiesības uz nekustamo īpašumu.
…