Uz darījuma pamata konkrētai personai radušās tiesības apzīmē ar terminu “saistību tiesības”, t.i., tā civiltiesību daļa, kas regulē mantisko attiecību dinamiku”2. Vairākums saistību izpaužas kā pozitīvi vērtējamas parādības – līgumi un citi darījumi, kas nodrošina materiālo vērtību – apskatāmajā gadījumā – nekustamā īpašuma – pāreju no viena subjekta uz otru. Kā nosaka Civillikuma 1402.pants: “Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai nu no neatļautas darbības, vai pēc likuma.” Šajā gadījumā apskatīšu saistību tiesības, kas radušās uz tiesiska darījuma pamata un konkrēti darījuma ceļā radušās tiesības, kas attiecas uz nekustamo īpašumu.
Vispirms par to, kas tad vispār ir tiesisks darījums – “Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai” (Civillikuma 1403.p.). Jebkurš darījums rada izmaiņas tā dalībnieku tiesībās vai pienākumos, tāpēc tam ir jābūt skaidri formulētam un pusēm saprotamam.
Izvērtējot darījuma atbilstību Civillikumam, jānoskaidro vai tā dalībnieki bija tiesīgi slēgt darījumu, vai viņu griba ir izteikta brīvi, darījumu sastāvdaļas, cik likumīgs un konkrēts ir darījuma priekšmets, vai ievērotas likuma prasības par darījuma formu.
Darījumu var slēgt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ir tiesībspējīga un rīcībspējīga, pretējā gadījumā darījums nav spēkā. Fiziskai personai tiesībspēja piemīt no dzimšanas, savukārt rīcībspēja – sasniedzot pilngadību, t.i., no 18 gadu vecuma. Tas nozīmē, ka slēdzot darījumu ar nepilngadīgu personu, jāievēro īpašas likuma prasības. Likums nosaka, ka nepilngadīga persona nav tiesīga pilnā apmērā rīkoties ar tai piederošo mantu līdz 18 gadu vecumam. Nepilngadīgā vārdā, slēdzot darījumus, jārīkojas saskaņā ar likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, jo viena no tās funkcijām ir bērnu interešu aizstāvība personiskajās un mantiskajās attiecībās ar vecākiem un citām personām (Par bāriņtiesām un pagasttiesām 15.pants). Nepilngadīgās personas vietā darījumus var slēgt tās dabiskie aizbildņi – vecāki, vai bāriņtiesas (pagasttiesas) iecelts aizbildnis. Arī gadījumos, ja darījums tiek slēgts starp vecākiem un bērnu, nepilngadīgā vietā rīkojas bāriņtiesas iecelts aizbildnis. Ņemsim piemēru no zemesgrāmatu prakses: ar zemesgrāmatu tiesneša lēmumu tika atstāts bez ievērības 2000.gada 17.janvāra nostiprinājuma lūgums, kurā bija lūgts nostiprināt īpašuma tiesības nepilngadīgajai M.Dannei uz dzīvokļa īpašumu, kurš tika iegūts darījuma ceļā, kuru parakstījusi rīcībspējīga un tiesībspējīga persona Z.Danne. Motivējot sava atteikuma iemeslu, tiesnesis pamatojās uz to, ka “nostiprinājuma lūgumam nav pievienoti pierādījumi, ka aizbildnības iestāde devusi piekrišanu, ka nekustamais īpašums tiek pirkts uz nepilngadīgās vārda, un ka Z.Danne ir tiesīga rīkoties nepilngadīgās vārdā.…
