Pēc Latvijas statistikas datiem, 2003. gadā kāpostu kultūru platība bija aptuveni 300 tūkstoši hektāru. Diemžēl atsevišķi ziedkāposti netiek uzskaitīti, tāpēc īsti nav zināms, cik plaši tos audzē un patērē. 2003. gadā visu veidu saimniecībās kopā izaudzētas 2856 tonnu ziedkāpostu. Latvijā ziedkāposti ir otra populārākā kāpostu kultūra pēc baltajiem galviņkāpostiem. Lielākoties Latvijā ziedkāposti tiek audzēti klajā laukā un vākti no jūnija līdz oktobra beigām. Mazāk tos audzē apsildāmās siltumnīcās un uz lauka zem seguma.
Lielākoties Latvijā ziedkāposti tiek importēti. Gadā ieved 540 – 600 t, lielākoties no Spānijas un Francijas. Aptuveni pusi ieved laikā no 15. aprīļa līdz 30. novembrim – tieši tad, kad mēs paši varētu piedāvāt vietējo preci. Latvijā ziedkāposti tiek realizēti tikai svaigam patēriņam. Ar to pārstrādi pie mums nenodarbojas neviena konservu rūpnīca. Pilnveidojot audzēšanas agrotehniku, it īpaši stādīšanas un novākšanas grafiku, vietējo ziedkāpostu ražošanu var palielināt vismaz par 300 – 400 t gadā.
Audzējot ziedkāpostus uzmanība jāpievērš vietas izvēlei, priekšaugiem, šķirnei, temperatūrai un mitrumam. Svarīgi lai ziedkāpostu augsnes būtu labi drenētas, ar labi noregulētu mitruma režīmu. Audzējot agrīnu vai ļoti vēlīnu ražu, ir svarīgi lai lauku neskartu salnas. Agri pavasarī jāizvēlas ātri iesilstošas augsnes.
Vēl nesen Latvijā audzēja galvenokārt brīvās apputes šķirnes, bet pašlaik zemniekiem ir tendence izvēlēties hibrīdo šķirņu sēklas. Tas tāpēc, ka no hibrīdajām šķirnēm iegūst augstāku ražas kvalitāti, precīzāk var plānot veģetācijas periodu, īsāku ražas vākšanas laiku (ātrāk novāc, iear un iestāda kaut ko citu), kā arī ar brīvās apputes šķirņu sēklu cenu celšanos.
…
