Pamatplate – tā ir svarīgākā datora sastāvdaļa, kurā ir iesprausts procesors, operatīvā atmiņa un kurā atrodas shēmas (kuras sauc par kontrolleriem), kas procesoram ļauj sazināties ar citiem komponentiem.
Kontrolleris ir kā starpnieks, kas ļauj procesoram nolasīt un saņemt datus. Savs kontrolleris ir operatīvajai un kešatmiņai, savs datora tastatūrai un portiem, kas datoru saista ar ārējām ierīcēm, piemēram, printeri. Atmiņas un maģistrāles kontrolleru komplektam, ko žargonā dēvē par čipsetu (chipset), pievērš īpašu vērību, jo tā darbības efektivitāte nosaka, cik efektīvi procesors strādās ar atmiņu, cik efektīva būs kešatmiņa un cik efektīvi procesors sadarbosies ar citām apakšsistēmām.
Runājot par pamatplatēm, bieži piemin PCI. Tas ir universāls maģistrāles pieslēguma veids, kas ļauj pieslēgt dažādus paplašinājuma adapterus. Šie adapteri atrodas datora korpusa iekšpusē pamatplatē iespraužamas kartes, piemēram, lokālā datoru tīkla adapteris, skaņas adapteris un iekšējais faksmodems.
Procesors, kuru parasti apzīmē ar CPU saīsinājumā no angļu valodas central processing unit. Tas ir uz silīcija kristāla pamatnes veidota mikroshēma, kas satur miljonus tranzistoru jeb loģisko elementu, kurus var ieslēgt un izslēgt. Šos elementus inženieri ir noteiktā veidā savienojuši, lai ar vieninieku un nulles dažādām kombinācijām (kuras sauc par komandām) varētu veikt konkrētas manipulācijas ar datiem. Šos datus un komandas glabā atmiņā, par kuru tiks stāstīts nedaudz vēlāk. Tipiskas darbības ir divu skaitļu saskaitīšana, salīdzināšana vai pārkopēšana no vienas atmiņas šūnas otrā. …