Šo tēmu kursa darbam un arī bakalaura darbam izvēlējos, jo Latvijā krasi pieaug datoratkarīgo skaits un ir samērā maz pētījumu par datoratkarību Latvijā. Šai problēmai sāka Latvijā pievērsties tikai nesen un tagad datoratkarība pusaudžu vidū ir aktuāla problēma. Latvijā ir pētījums par internmetatkarību, kuru ir pētījuši Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas audzēkņi Georgijs Cirkins un Iļja Sabeļņikovs 2003. gadā, sadarbībā ar Rīgas narkomānijas profilakses centru.
Situāciju Latvijā šobrīd, saistībā ar datoratkarību un azartspēļu atkarību, var salīdzināt ar to, kas notika apmēram 6-7 gadus atpakaļ narkotiku lietošanas jomā. Tāpat kā jaunieši nebija pietiekami informēti par narkotiku, sevišķi sintētisko narkotiku un heroīna iedarbību un atkarības veidošanos, šobrīd varētu teikt, ka Latvijā nav pietiekamas informācijas par datoratkarību. Daudzi tam nepievērš pietiekamu uzmanību un arī daudziem vecākiem tas šķiet normāli, ka viņu bērns pavada pie datora gandrīz visu dienu. Šie vecāki nesaprot, ka viņu bērnam jau ir izveidojusies datoratkarība. Ja dators atrodas mājās, vecākiem nav īstas skaidrības, kur ir tā robeža, kad jāsāk uztraukties par bērna aizraušanos ar to. Kur ir tā robeža, kad dators no palīga pārvēršas par draudu bērna veselībai. Šie vecāki domā, ka tas ir labi, ka viņu bērns vismaz ir mājās un viņiem nav jāuztraucas, ka viņš ar saviem vienaudžiem varētu izdarīt kādas palaidnības un kaut kur „klaiņot” pa āru. Bieži vien vecāki paši nopērk bērnam datoru un iemāca ar to rīkoties, lai tikai viņš sēdētu mājās un „neklaiņotu” pa āru, bet viņi neparedz sekas, viņi nesaprot, ka tas var beigties pat traģiski.
Acīmredzot šobrīd nedrīkst ignorēt to, ka jaunās tehnoloģijas ir ienākušas mūsu sabiedrībā un ikdienā. Arī to, ka ir kāda grupa cilvēku, kuri ir pakļauti riskam kļūt atkarīgiem no šīm tehnoloģijām.
Psihologiem jau ir zināms, ka cilvēkā psihe spējīga atspoguļot JEBKURU realitāti, jebkuru cilvēka sensoro stimulāciju.…