Research Papers
Technologies
Computers, Consumer Electronics
Datu informācijas saglabāšana, uzglabāšana-
Datu informācijas saglabāšana, uzglabāšana
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 4 | |
1. | Kā novērst apokalipsi | 5 |
1.1. | Datu dublēšana | 5 |
1.2. | Dublējamie dati | 5 |
2. | Dublēšanas ierīce | 6 |
3. | Dublēšanas stratēģija | 6 |
4. | Datu arhivēšana | 7 |
5. | Kā pasargāt sevi no nepatikšanām | 8 |
5.1. | Screen Saver parole | 8 |
5.2. | Windows vides parole | 9 |
5.3. | BIOS parole | 9 |
5.4. | Aizsardzība ar smārtkarti | 10 |
5.5. | Aizsardzības programmas | 10 |
5.6. | Aizsardzība ar aparatūru | 10 |
5.7. | Karšu popularitāte | 10 |
6. | Uzmanību – datoru infekcijas | 11 |
6.1. | Kas ir vīruss | 11 |
6.2. | Datorvīrusu klasifikācija | 12 |
6.2.1. | Ielādēšanas vīrusi | 12 |
6.2.2. | Makro – vīrusi | 13 |
6.2.3. | Polimorfik – vīrusi | 14 |
6.2.4. | Pārējās „kaitīgās programmas” | 14 |
6.2.4.1. | Intended vīrusi | 14 |
6.2.4.2. | Vīrusu konstruktori | 14 |
6.2.4.3. | Polimorfie ģeneratori | 15 |
6.2.4.4. | Trojas zirgi (loģiskās bumbas) | 15 |
6.2.4.5. | Slēptās administrēšanas utilītas (blackdoor) | 15 |
6.2.5. | Rezidentu vīrusi | 15 |
6.2.6. | Tīklu vīrusi | 16 |
6.2.7. | Stels – vīrusi | 16 |
6.2.8. | Failu vīrusi | 16 |
6.2.9. | IRC – tārpi | 16 |
6.3. | Kā strādā vīruss? | 17 |
6.4. | Vīrusu pavaidi | 17 |
6.5. | Neradzamie vīrusi | 18 |
6.6. | Citas kaitīgās radības | 19 |
6.7. | Profilaktiskie pasākumi | 19 |
7. | Cik maksā drošība? | 20 |
7.1. | Kas ir datu drošība? | 20 |
7.2. | Kādas ir problēmas datu drošības radīšanai? | 21 |
7.3. | Kā panākt drošību? | 21 |
8. | Elektronisko datu un informācijas drošība uzņēmumā | 23 |
8.1. | Uzziņai | 24 |
8.2. | Sistēmu administratoru pienākumi | 24 |
8.3. | Datoru lietotāju pienākumi | 26 |
8.5. | Datorprogrammas | 27 |
Secinājumi | 28 | |
Izmantotās literatūras un avoti saraksts | 29 |
Mūsdienās informācija kļuvusi par preci, kuru var pārdot, mainīt, uzglabāt par reālu naudu. Protams, ka katram no mums pieder informācija, kuru viņš negrib izpaust citiem, tādēļ viņš to aizsargā. Ja informācija ir ievadīta datorā, tad pastāv vairākas problēmas, kā aizsargāt to – fiziskā drošība (siltums, mitrums, elektrība u.c.) kā arī loģiskā drošība (datorprogrammatūra, cilvēki, kas ļaunprātīgi izmanto šo datoru u.c.). Darbā es centos aprakstīt gandrīz visas šīs nianses, bet tomēr neparādīju nekādas reālas metodes, lai varētu piekļūt pie datiem, jo tas ir aizliegts ar likumu.
Iedomājaties sevi atnākam šodien uz darbu, lai paveiktu vairākus ieplānotos darbus, kas ļautu pabeigt projektu vai savilkt apstrādātos finansu datus kopā bilancē. Jūs ieslēdzat savu datoru, lai ķertos pie darba, un pēkšņi atskārstat, ka dators nevēlas ieslēgties vai arī jūs tiekat apsveikts ar ziņu, ka cietais disks, kurā atrodas visi jūsu "elektroniskie pūliņi", sistēmā vairs nav atrodams.
Lai saprastu datu drošības pasākumu nepieciešamību, mēģiniet nosimulēt šādu gadījumu uz sava datora vai savas organizācijas galvenā servera. Cik ilgā laikā būs iespējams atjaunot pazaudētos datus? Vai tos vispār varēs atjaunot? Lielākās organizācijās ar vienotu datu uzglabāšanas vietu nav iedomājama pat īslaicīga šo datu nepieejamība tīklā. Katra dīka minūte var nest zaudējumus, nemaz nerunājot par vispārēju datu zudumu.
1.1. Datu dublēšana
Šajā rakstā mēs neapskatīsim visus datu drošības aspektus un pasākumus, bet apstāsimies pie galvenajiem - datu dublēšanas un arhivēšanas.
Ja esat novērtējuši datu dublējumkopijas nepieciešamību, tad tūlīt rodas virkne tālāk sekojošu jautājumu. Kādu dublēšanas ierīci izvēlēties? Kādi dati ir jādublē? Kā veikt datu dublēšanu?
1.2. Dublējamie dati
Vispirms jānosaka, cik un kādi dati ir jādublē. Šeit ir jāizvērtē šādi faktori:
Cik daudz informācijas būtu jādublē tagad? Cik liela būtu vispārēja sistēmas dublējumkopija?
Cik liela ir "pēkšņas" informācijas pieplūduma varbūtība un cik daudz tās varētu būt?
Cik liels ir kopējais informācijas pieaugums. Daudz firmās informācijas kopapjoms gada laikā var pat dubultoties.
Datu dublējuma kopapjoma novērtējums palīdzēs izvēlēties vajadzīgo tehnoloģiju divos aspektos:
Iekārtas kapacitāte. Dublējamo datu kopapjoms norāda minimālo nepieciešamo ierīces ietilpību gan iekārtai, gan arī tajā lietojamam datu nesējam. Ja dublēšanas darbus paredzēts veikt neklātienē, tad izvēlētajai datu ierīcei jābūt pietiekami ietilpīgai, lai spētu nodublēt visu datu apjomu vai arī nepieciešams datu nesēju automātisks nomainītājs.…
Mūsdienās informācija kļuvusi par preci, kuru var pārdot, mainīt, uzglabāt par reālu naudu. Protams, ka katram no mums pieder informācija, kuru viņš negrib izpaust citiem, tādēļ viņš to aizsargā. Ja informācija ir ievadīta datorā, tad pastāv vairākas problēmas, kā aizsargāt to – fiziskā drošība (siltums, mitrums, elektrība u.c.) kā arī loģiskā drošība (datorprogrammatūra, cilvēki, kas ļaunprātīgi izmanto šo datoru u.c.). Darbā es centos aprakstīt gandrīz visas šīs nianses, bet tomēr neparādīju nekādas reālas metodes, lai varētu piekļūt pie datiem, jo tas ir aizliegts ar likumu.
- Datu bāzes projektēšana, izmantojot CASE tehnoloģijas
- Datu informācijas saglabāšana, uzglabāšana
- Informācijas sistēmu nodrošinājums manā darba vietā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Relāciju datu bāzu informācijas objekti
Research Papers for university27
-
Relāciju objektu datu bāzes informācijas struktūras
Research Papers for university23
-
Datora informācijas saglabāšana, aizsargāšana
Research Papers for university22
-
Relāciju datu bāzes informācijas objekti
Research Papers for university36
-
MS Excel datu bāzes jeb datu saraksti
Research Papers for university22