Tēmas izvēles pamatojums: Daugavpils ir nozīmīgs daudzkonfesionāls centrs Austrumbaltijā, turklāt tā ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām. Vēstures avotos Dinaburgas pils pirmo reizi ir minēta 1275.gadā.
Daugavpils pilsētā ir dažādu konfesiju dievnami: katoļu, luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku, un jūdaisma.
Reliģijas dažādību Daugavpils pilsētā un tās apkaimē ietekmēja tās ģeogrāfiskais stāvoklis. Daugavpils atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas upes krastos.
Kopš 11. gadsimta otrās puses kristīgās ticības ieplūšanas ceļš no Austrumiem veda gar Daugavu (Kaminska, Bistere, 2006: 8).
Reliģija vēsturiski ir iesakņojusies mūsu pilsētas liktenī un attēlota mūsu pilsētas ģerbonī: lilija, mūris un baļķis. Lilija ir viens no Marijas simboliem un simbolizē tās piederību „Terra Marianna” (Marijas zemei), mūris simbolizē seno Dinaburgas pili, bet sudraba baļķis simbolizē Daugavas upi, kurai ir svarīga loma pilsētas vēsturē.
Laika ritējumā baznīcas pārdzīvoja dažādas reformācijas un politisko varu pārmaiņas, bet starp dažādu konfesiju pārstāvjiem ir saglabājušās labas starpkonfesionālās attiecības, un katra konfesija vienmēr ir centusies padarīt savu dievnamu iespējami krāšņu un iespaidīgu, tajā ieliekot visu labāko.
Pētījuma aktualitāte: Daugavpils pilsētas kultūrvēsturisko un māksliniecisko tradīciju dažādība, vietējā savdabība un kolorīts, kas varētu ieinteresēt apmeklētājus iepazīties ar to tuvāk.
Pētījuma problēma: Nav publiski pieejamas lietotnes par visiem kultūrvēsturiskajiem Daugavpils pilsētas sakrālā mantojuma objektiem.
Hipotēze: Daugavpils sakrālā mantojuma objektiem ir kultūrvēsturisks potenciāls – gan daugavpiliešu, gan svētceļnieku, gan tūristu piesaistīšanai.
Pētījuma mērķis: Izveidot tūrisma maršrutu Daugavpils pilsētas sakrālā mantojuma objektu popularizēšanai. …
