Daži parlamentārisma un autoritārisma aspekti Latvijas Republikā (1918 – 1940)

1.Parlamentārā demokrātija Latvijā (1918 - 1934)
1.1. Tautas padome
1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas valsts. Tās pirmais likumdevējs bija Tautas Padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas - Latviešu Zemnieku savienība, Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, radikāldemokrāti, sociālrevolucionāri, nacionāldemokrāti, republikāņi un Neatkarības partija - sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Tautas padomes dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks.
Tautas padomes dibināšanas sēdē nepiedalījās ne lielinieki, ne provāciski noskaņotie spēki, jo ne vieni, ne otri neticēja no lielvalstīm neatkarīgajai Latvijas valstij.
Tautas padome pildīja pagaidu parlamenta funkcijas, jo šajā laikā vēlēšanas nebija iespējamas - Latvijā joprojām atradās vācu okupācijas karaspēks, provāciski noskaņotie spēki atklāti izrādīja nepatiku pret jauno valsti. Arī latviešu tauta īsti neticēja jaundibinātajai valstij. Lielākā daļa karā izmocītās un apjukušās tautas gaidīja atgriežamies lieliniekus un viņu pusē pārgājušos latvju strēlniekus, kuri "izmēzīšot zemi no baroniem un citiem mošķiem, nesīšot latvju tautai īsto brīvību, atdošot tautai viņas tēvu zemi un celšot Latviju saulītē".1 Daļa iedzīvotāju vispār neizrādīja nekādu interesi par valsti, vēl daļa gaidīja angļus, bet citi pat gaidīja atgriežamies "zviedru laikus". tomēr tautu var saprast. Ilgus gadsimtus pavadījusi citu tautu pakļautībā, tagad tā vairs nezināja kam ticēt, vai vispār kādam ticēt, bet varbūt paļauties tikai pašai uz saviem spēkiem.
Tautas padome ievēlēja arī pagaidu valdību. Par tās ministru prezidentu ievēlēja Kārli Ulmani (no LZS), "kurš paziņoja, ka viņam būšot viena vienīga programma: patstāvīga, neatkarīga Latvijas valsts".2 Tautas padome izlēma, ka Ministru prezidentam jābūt atbildīgam par kabineta politiku pagaidu parlamenta priekšā.…