Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
2,49
You save:
0,37 (15%)
Discounted price*:
2,12
Purchase
Add to Wish List
ID number:358909
Evaluation:
Published: 13.09.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 15 units
References: Used
Extract

Taču šeit būtu vēlams arī pieminēt to, ka XX gadsimta pirmajā pusē šis grandiozais debesskrāpis paspēja piedzīovt mirkļus, kas mūsdienās būtu salīdzināmi ar 2001. gada 11. septembra terora aktiem. Proti, lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, bet arī The Empire State Building ēkā savulaik izdevās ietriekties lidmašīnai, kuras trieciena rezultātā gāja bojā četrpadsmit cilvēki. Respektīvi, nelaimes gadījums notika 1945. gada 28. jūlijā, kad Amerikas gaisa spēku virsnieka Viljama Frenklina Smita (William Franklin Smith Jr.) vadītais B-25 bumbvedējs miglas apstākļu dēļ netīšām ietriecās ēkas konstrukcijā starp 79. un 80. stāvu – tieši Amerikas Savienoto Valstu katoļbiedrības logos (pie tam šeit jāatzīmē, ka viens no lidmašīnas dzinējiem pat izlidoja cauri The Empire State Building ēkas konstrukcijai un nolaidās uz kādas netālu esošas ēkas jumta, paralēli vēl kādam miljonāram iznīcinot penthausu).29 Tomēr pats apbrīnojamākais notikums, kas todien atgadījās, bija tāds, ka lidmašīnas trieciena rezultātā, kāda sieviete vārdā Betija Lū Olivera (Betty Lou Oliver), atrazdamies lifta kabīnē, bija spiesta nokrist no 75. stāva līdz pašai apakšai un brīnumainā kārtā izdzīvot, kas tādējādi ļāva viņai iekļūt Pasaules ginesa rekorda grāmatā kā personai, kas iesprostota lifta kabīnē, bija piedzīvojusi un izdzīvojusi ilgāko brīvo kritienu cilvēces vēsturē30 (tiešām negaidīta slava cilvēkam, kurš gandrīz zaudēja savu dzīvību). Turklāt pēc šī incidenta gadu vēlāk ASV Kongress bija spiests pieņemt likumu, kas ļāva privātpersonām iesūdzēt ASV valdību federālajā tiesā, lai tādējādi tiktu segti zaudējumi, par ko atbildību šādos gadījumos būtu jāuzņemas Amerikas vadošajiem valstvīriem.31
Līdz ar to nobeigumā var secināt, ka XX gadsimta pirmajā pusē debesskrāpju celtniecība Amerikas Savienotajās Valstīs bija kļuvusi par arhitektūras inovāciju, kas teju vai momentāli bija pārņēmusi tās lielākās pilsētas. Tas bija Amerikas jaunievedums, kas, aizstājot parastās biroja ēkas, katedrāles vai cita veida būvētās konstrukcijas, pamazām iemantoja popularitāti ne tikai Ziemeļamerikā, bet arī pārējā pasaulē, kļūstot par neatņemamu sastāvdaļu moderno lielpilsētu ainavās. Debesskrāpjus galvenokārt varēja atļauties būvēt tikai ietekmīgas personas un kompānijas, kas tādējādi bija saistīti ar kapitālismu un komerciālajām interesēm.…

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Debesskrāpji ASV divdesmitā gadsimta pirmajā pusē”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/358909

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register